Grupas izstāde “Nervozā gara faktūra”, kura 3.septembra vakarā atklāsa laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” ir veltījums nemiera garam franču filozofa Mišela Fuko nodēvētajā “postoptiskajā” laikmetā. Šis gars, lai arī lielā mērā ietver nostalģiju pēc pirmstehnoloģiju ēras, arvien vairāk izpaužas kā noteiktas uzvedības modelis, kādu indivīds izspēlē uz šodienas realitātes fona. Kā tas risināts jaunās izstādes kontekstā?

Grupas izstādes “Nervozā gara faktūra” strāvojums ir kluss, bet nepiekāpīgs. Ir skaidrs tikai tas, ka nekas nav skaidrs – nepārliecinātības un pārmaiņu mehānismi ir ierasta mākslas interešu un vajadzību sastāvdaļa, bet šoreiz kā neatņemams fons ir globālā nedrošība, kurai var pieskaitīt gan Covid-19, gan politisko saasinājumu radītos satricinājumus.

Nozīmīgs izstādes tēmas balstījums ir Voldemārs Matvejs – mākslinieks un mākslas zinātnieks, autors pirmajam krievu avangarda mākslinieku manifestam, kura virsraksts bija "Krievu secesija". Matvejs daudz nodarbojās ar primitīvās mākslas pētījumiem, no 1907.-1914. gadam daudz ceļoja, pētīdams etnogrāfiju; vēlāk pētījumu rezultātu apkopoja darbos "Lieldienu salas māksla" un "Nēģeru māksla". Nodzīvodams tikai 36 gadus, Voldemārs Matvejs ir atstājis spilgtu kultūras mantojuma ieloci mūsu kopīgajā vēsturē, un daļa no viņa savāktajiem pētījumiem ir arī ekspozīcijas sastāvdaļa. Ar izstādes ieceri iepazīstina tās kuratore un laikmetīgās mākslas centra “kim?” vadītāja Zane Onckule.

Britu mākslinieka Merlina Kārpentera klātbūtne izstādē šobrīd iespējama tikai attālināti, ar viņam norīkotās asistentes Amandas Ziemeles palīdzību. Amandas vārds jau agrāk ir izskanējis “Kultūras Rondo” mākslas apskatos, un šobrīd māksliniece gatavojas grupas izstādei Lodzas Laikmetīgās mākslas centrā. Taču “kim?” izstādes kontekstā viņas uzdevums bijis salīdzinoši vienkāršs – sagatavot audeklus Merlina Kārpentera veidotajai ekspozīcijas daļai.

Mākslinieks, kurš par savu pseidonīmu izmanto ciparu rindu 0.0.01.0.0 ir izmantojis iespēju realizēt to, par ko reiz samaksājis administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto summu. Viņa metode ir nepārtrauktas rokas un ķermeņa kustības jeb “graffitti fitness”  un tā veidotie sienu gleznojumi. Vai šis gadījums jaunajam autoram ir kalpojusi kā simboliska paraugstunda, ka personīgās un idealizētās ieceres mēdz kapitulēt skarbās ikdienas realitātes priekšā, tādējādi veidojot divu pasauļu sadursmi?

Māksliniece Elza Sīle turpina sevis attīstīto mentālo attēlu metodi. Proti, viņa cenšas atveidot prāta kontrukciju darbību vizuālā veidā, izmantojot automātiskas, uz mirklīgiem un spontāniem impulsiem balstītas kustības, kuras no sākotnējas nejaušības pāriet apzinātā formveidē. Šīs izstādes kontekstā par pamata materiālu Elza ir izvēlējusies alumīniju.

Grupas izstāde“Nervozā gara faktūra” laikmetīgajā mākslas centrā “kim?” skatāma līdz 1.novembrim.