Turpinot stāstu par mākslinieku Rihardu Zariņu, pievēršam uzmanību etnogrāfijai un ornamentam, kā arī Riharda Zariņa devumam Latvijas etnogrāfiskā materiāla vākšanā un popularizēšanā un šķirstām viņa izdotos un lolotos „Latvju rakstu” sējumus.

Riharda Zariņa interese par ornamentu un tautas mākslu liek atskatīties uz laiku, kurā mākslinieks dzīvoja, jo 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā daudzi kultūras darbinieki Latvijā aizrāvās ar etnogrāfiju, ar etnogrāfisko materiālu vākšanu, kolekciju veidošanu, pauda viedokli, kā vajag attīstīties latviešu tautas mākslai. Arī Rihards Zariņš bija aktīvs šai ziņā. Viņš nebija pētnieks mūsdienu izpratnē, vienkārši mīlēja latviešu tautas mākslu, popularizēja to un aicināja lepoties ar savas tautas sasniegumiem. Ornaments māksliniekam nozīmējis ļoti daudz, to apliecina arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētniece Aija Jansone aplūkojusi un analizējusi gan Riharda Zariņa vākto kolekciju Krievijas Etnogrāfijas muzejam, gan iedziļinājusies 20 – 30. gados izdotajā 3 sējumu izdevumā „Latvju raksti”. 2008.gadā Aija Jansone pēc savas iniciatīvas devās uz Pēterburgu, lai strādātu Krievijas Etnogrāfijas muzeja tekstiliju fondos un arhīvā.

Kolekciju veido divas lielas grupas, viena ir Kurzemes – otra Vidzemes kolekcija. Zariņa pētniece Kristīne Ducmane izdevumā par Rihardu Zariņu piemin, ka Krievijas Etnogrāfiskajā muzejā saglabājusies arī sarakste ar Rihardu Zariņu. No tās var uzzināt, ka Imperatora Aleksandra III Krievijas muzeja Etnogrāfijas padome Zariņam iedalījusi 200 rubļu Kurzemes etnogrāfisko materiālu iegādei. Savukārt Aija Jansone sīki izpētījusi, kādas bijušas iepirkšanas cenas par katru priekšmetu vai apģērba gabalu. Piemēram, par Kurzemes vīru īsajiem svārkiem, kuri valkāti ap 1840. gadu, maksāts 1,5 rbļ., bet par vīriešu vesti - 2 rbļ.

Rihards Zariņš uzskatījis par savu pienākumu tautas mākslu fiksēt arī papīra formātā, lai nodotu nākamajām paaudzēm. Izdevniecībā, kas bija izveidota pie Latvijas Valstspapīru spiestuves, 20. un 30.gados publicēja tautas rakstu trīssējumu izdevumu „Latvju raksti”. Aija Jansone vērtē, ka Zariņam bijusi pārāk radoša pieeja tautastērpu komplektējumam.

Tomēr savā rakstā Aija Jansone secina: „Zariņa redakcijā iznākušajiem „Latvju rakstiem” bija liela nozīme gan pirmās, gan otrās Latvijas brīvvalsts laikā tautas nacionālās pašapziņas celšanā, sabiedriskās domas aktivizēšanā, diskusiju veidošanā, jaunu pētījumu un publikāciju tapšanā.”