“Es nerakstu bērnībās atmiņas, es rakstu romānu, kas balstīts uz manām bērnības atmiņām,” tā par savu jaunāko darbu, romānu "Paradīzes putni", sarunā Kultūras Rondo atklāj rakstniece Māra Zālīte.

"Tas ir literārs darbs, un visādas atkāpes ir nepieciešamas mākslas vārdā," turpina rakstniece, skaidrojot, vai tiešām viss Lauras dzīvē ir noticis tā, kā aprakstīts grāmatā.

"Atmiņas ir dzīvošana plaknē. Literatūra nedrīkst būt plaknē, tai jābūt austai ar diegiem, kas tiek vilkti uz augšu, gan paralēli. Labai literatūrai tādai jābūt, kas vienlaikus ir ļoti reālistiska un tajā pašā laikā jājūt vertikālā domāšana. Ja tās nav, man neliekas interesanti ne rakstīt, ne lasīt tādu literatūru," atzīst Māra Zālīte.

Māras Zālītes Laura turpina savas gaitas arī rakstnieces jaunākajā romānā „Paradīzes putni”. Tajā darbība risinās pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā, kad galvenā varone Laura ir 10 gadus veca un viņai ir jāsaskaras ar visām padomju dzīves izpausmēm.

"Pēc “Pieciem pirkstiem” jutos tāpat kā tagad, diezgan iztukšota. No otras puses gandarīta, ka esmu paveikusi darbu, ko likās, ka nez vai pabeigšu. Tā kā biju solījusi... Sākumā šķendējos, kas man lika rakstīt “Piecos pirkstos”pirmās grāmatas beigas,” bilst Māra Zālīte.

Rakstniece stāsta, ka grāmatnīcās pārdevējas viņai nav devušas mieru, jautājot, kad būs turpinājums, kad beidzot būs otrā grāmata. Viņa taisnojusies, ka rakstniece cenšas, cik vien var, bet vairums ir vēl tintes pudelē.

"Bija grūtāk, jo cits periods, sarežģītāks. Laurai ir desmit gadi un desmit gadi nav tas pats, kas pieci," tā Māra Zālīte.

Sarunā rakstniece atklāj, ka nosaukumam ir daudz nozīmju, “kad tiek grāmatai cauri, tad tas kļūst saprotams”. Viss sākās ar anekdoti par Padomju Savienības saistību ar paradīzi. Tas ir ironiskais aspekts. Paradīzes putni ir cilvēki, pārsvarā krāsaini, margināļi tajā sabiedrībā. Tos rakstniece labi atminas, jo bija ļoti kolorīti. "Tie ir krāsainie paradīzes putni, nelaimes putni savā ziņā," min Māra Zālīte. Sava nozīmē ir arī vistiņām. "Ne velti man ir "Putnu opera" (..) Man tiešām no bērnības ir patikuši mājputni," atklāj Māra Zālīte.

"Esmu lasījusi recenzijas un gavilējusi – viņš saprot. Viņš sapratis kodu sistēmu, sapratis semantisko jēgu, kuru lasītājs ar informāciju saņem nemanot. Teksts liekas viegls, bet tas ir maldinoši, jo visur ir metaforas kā dzejā – tu lasi to, bet ir jāsaprot, kas cits," atklāj Māra Zālīte.