Vairs tikai līdz 6. jūlijam galerijā "Aminori" skatāma gleznotājas Neonillas Medvedevas darbu izstāde “NeoStāsti” - idillisku pilsētvides ainavu kopums, kuru papildina arī jūras piekrastes vientulība un citi motīvi. 

"Dzīve ir svarīgāka par mākslu. To vajag kaut kā apvienot. Man liekas, ka svarīgs ir tas radošais spēks, kas spēj kaut ko radīt, vienalga, vai tā ir glezna, mūzika, māju uzcelta, dārzā kaut ko iestādīt. Bērnu piedzemdēt, tā arī ir māksla, tas ir ļoti svarīgi, tas ir tas, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka, un tas ir tāds garīgais ceļš. Tas ir tas, kā Dievs mūs ir radījis. Tā ir viņa pazīme mūsos, un man liekas, ka tā arī ir māksla," atzīst Neonilla Medvedeva.

Neonillas Medvedevas darbi, kuri šobrīd skatāmi galerijā “Aminori” viņas izstādē “NeoStāsti”, balansē uz dokumentāla reālisma un dekoratīvas subjektivitātes robežas, reizēm ieslīdot te vienā, te otrā pusē, bet pilnībā nenostājoties nevienā. 

Nelielā formāta gleznās redzamas dažādu Latvijas pilsētu ainas, galvenokārt tās, kurās māksliniece piedalījusies plenēros. Šur tur paspīd pa kādai padomju perioda paliekai – kravas mašīnai “ZIL” vai uzrakstam “Miru mir” / “Mieru pasaulei”, izliktu no sarkaniem ķieģeļiem pārējo balto būvējumā. 

Neonillas krāsu triepieni ekspresiju pieļauj ļoti limitētā apjomā – atainojumi ir silti, ēkām piemīt veca cilvēka viedums, savukārt pati pilsētas (vai ostas, jūrmalas) ainava ir pakārtota gleznotājas subjektīvajam un nedaudz atsvešinātajam vērojumam.