Rīgas Pasaules filmu festivāls ir ikgadējs dokumentālo filmu festivāls, kas pievēršas kino, etnogrāfijas un antropoloģijas attiecību izpētei. Līdz svētdienas, 19. septembra, vakaram kinoteātrī “Kino Bize” norisinās astotais festivāla izlaidums, turpinot iesākto mērķi: iepazīstināt plašāku publiku ar dažādiem sociāliem, kulturāliem un politiskiem procesiem procesiem visdažādākajās mūsu planētas vietās. Tieši par to – un ne tikai - saruna ar festivāla vadītāju Māri Prombergu un filmu atlases kuratori Martu Kuču.

“ (..) tas, kādēļ cilvēks parasti dodas uz kino, ir laiks: zaudētais, notērētais vai vēl nemaz nenotikušais laiks. Viņš dodas turp, lai iegūtu dzīvu pieredzi; kino, kā neviena cita māksla, paplašina, paspilgtina un sakoncentrē cilvēka pieredzi – tādējādi ne tikai to uzlabojot, bet arī padarot to garāku, ievērojami ilgāku. Tas ir kino spēks: ekrāna “zvaigznēm”, sižetiem un izklaidei ar to nav nekāda sakara”. Tā 1989. gadā rakstīja režisors Andrejs Tarkovskis un tieši mums piešķirtā laika dimensijas ir šīgada Rīgas Pasaules filmu festivāla idejiskā nostādne, kuras balstījumam izmantots nupat nolasītais citāts.