Šodien raidījumā divas lielas personības - laikmetīgā aktrise Dina Kuple, raksturā neatlaidīga maksimāliste, un viņas ilggadējs Dailes teātra skatuves partneris Eduards Pāvuls. Toms Treibergs pievērsīs uzmanību Eduarda Pāvula kino lomām, bet Laima Slava izsekos Dinas Kuples skatuves gaitām.

Neatlaidīgā maksimāliste Dina Kuple

Dinu Kupli šopavasar pieminam viņas 90. gadskārtā, aktrise dzimusi 1.aprīli skolotāju ģimenē. Savukārt 2.maijā aprit 10 gadi kopš viņas aiziešanas mūžībā. Spilgtas skatuves lomas nospēlētas gan Dailes, gan Jaunatnes teātrī. Kāpēc Dinu Kupli dēvē par laikmetīgu aktrisi, ko nozīmē trijotne - Priede, Kuple, Pāvuls un kura loma aktrises meitu saviļņojusi tā, ka viņa aizmirsa, ka uz skatuves ir mamma. To visu atklājam Kultūras Rondo sarunā ar aktrises meitu Artu Toni, Dailes teātra aktrisi Vitu Vārpiņu un Teātra muzeja vadītāju Jāni Siliņu. Personiskais mījas ar profesionālo, un cerams, dažādu paaudžu klausītāji atsauks atmiņā savu sastapšanos ar Dinu Kupli. Laima Slava atzīst, ka viņa allaž atcerēsies viņas lomas Jaunatnes teātrī, īpaši Irmu Gunāra Priedes lugā „Centrifūga”. Interesanti, ka par šo lomu aktrise teikusi šādi: „Man doti vairāki momenti, kuros es uz skatuves varu nesteidzīgi un netraucēti domāt”. Inteliģence un spēles dziļums ir tas, kas saistās ar Dinu Kupli.

Viņu nevar sajaukt ar kādu citu. Eduards Pāvuls

Eduardam Pāvulam ir veltīti vairāki raksturojumi un viņa darbības vērtējumi. Krāšņo metaforu un epitetu ielokā rodas vēlme pateikt ko pavisam vienkāršu. Pāvulu nevar sajaukt ne ar vienu citu. Vai tas būtu viņa runas, ārējās iznesības un iekšējās koncentrēšanās dēļ, šis kino un teātra aktieris vēl arvien klusējot tur sažņaugtā plaukstā sava rakstura zīmogu. Iegrožots brīvībā, nesasaistīts drāmas asākajos kontrapunktos.

"Kino un teātra aktieris. Šāda uzskaitījuma kārtība liekas loģiska tālab, ka pārstāvu to paaudzi, kura Pāvulu uz teātra skatuves varēja redzēt tikai pašā mazotnē. Man tā arī nebija iespēja atrasties šajos apstākļos, bet – visu jau var labot ar izrāžu ierakstiem, kuri šad un tad skatāmi Latvijas Televīzijas tīmekļa vietnē," atklāj Toms Treibergs.

Ekrāns un skatuve... Sekojot salīdzināšanas velniņam – kura no šīm platformām bija visvairāk piemērota Pāvulam? Savā viedoklī dalās žurnāliste un rakstniece Elita Veidemane, divu grāmatu, kuras stāsta par Eduardu Pāvulu, autore. Bet pirms tam – Eduarda Pāvula meitas Ilzes Mētras atmiņas.

Kinozinātnieces Ingas Pērkones pētījumā “Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino” Eduarda Pāvula aktierspēles fenomenam veltīta atsevišķa nodaļa ar nosaukumu “Asara uz vaiga”. Tā ir atsauce uz Vladimira Korša – Sabļina filmu “Sarkanās lapas”, kurā Pāvuls spēlē jaunu poļu komunistu Andreju Meteļski. Spilgtā epizodē tiek risināts viņa kā drosmīga cīnītāja nāvessods. Pāvuls atceras, ka režisors viņu mudinājis domāt par cilvēciskām attiecībām, kuras apliecina varonību; par personiskām emocijām, savu pieredzi. Rezultāts – pakāršanas ainā, asara uz Meteļska, tātad, Pāvula vaiga. Šis zīmīgais elements pēc tam izsaucis pretenzijas mākslinieciskajā padomē, jo daži pārstāvēja uzskatu, ka “komunisti neraud”. Epizodi filmā atstāja – lielā mērā pateicoties aktrisei Klārai Lučko, kuras viedoklim – Pāvula gadījumā, atbalstošam – bija savs svars.

Gunāra Priedes, Pētera Pētersona un Eduarda Pāvula radošo spēku simbiozi raksturo teātra vēsturnieks Jānis Siliņš.

Latviešu Žans Gabēns un Džimijs Stjuarts. Aktieris, kurš pārkāpa sava aroda robežas, apliecinot sevi kā klātesošu, klāt-darbīgu latvieti. Mūsu vidū, mūs vēl arvien stirpinot, tā var raksturot Pāvulu.