Kultūras rondo un Latvijas Radio kopumā latviešu valoda ir  pašsaprotama ikdiena. Mēs ik dienu un nakti runājam latviešu valodā, mūsu jauno kolēģus konsultē valodniece Dite Liepa un runu māca Zane Daudziņa.

Bet šogad valoda ir ieguvusi īpašu nozīmi. Pēc 24. februāra tulkotāji aktualizēja valodas kā solidaritātes un izpratnes zīmi, runājot par to, kā jāizrunā Ukrainas pilsētu nosaukumi, ļaujot sekot vēsturiskai dimensijai. Un ziņu kolēģi ātri vien uztvēra šo vārdu jēgu, un mēs teicām Kijiva, Harkiva vēl pirms Valsts valodas centra piekrišanas.

Un vārdi kļuva ļoti svarīgas zīmes.

Pirms Saeimas vēlēšanām jau daudzas partijas un apvienības (vismaz programmās) runāja par valsts valodas jēgu. Liāna Langa "Facebook" turpināja akciju "Atkrievisko Latviju". Tika pieņemts lēmums par latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu skolās.

Kādā valodā politiķi uzrunā vēlētājus? Ko valoda nodod, ko piesedz, kādus signālus dod? Ko mēs gribam, lai cilvēki sadzird un kā mēs to panākam? Valsts valodas dienā un pirms latviešu valodas diktāta saruna ar valodnieci Latvijas Universitātes profesori Inu Druvieti, žurnālisti un "Re:Baltica" pētnieci Sanitu Jembergu, kulturologu Denisu Hanovu un ziņu aģentūras LETA pārstāvis Ivars Svilāns.