Pagājušajā nedēļā Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8 savu publisko telpu atklājis Rakstniecības un mūzikas muzejs, kā centrālo notikumu izvirzot izstādi “Himnai 100”, kas veltīta  Latvijas Republikas himnai. Izstādi jau var aplūkot apmeklētāji. Tāpat durvis vaļā vērs muzeja lasītava un jaunizveidotā pasākumu telpa “Tintnīca”.

Izstādē “Himnai 100” eksponēti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma priekšmeti, kuru vidū ir Baumaņa Kārļa flīģelis, pie kura tapa valsts himna, no uguns izglābtais dziesmu krājums “Līgo”, ko 1874. gadā cara valdība pavēlējusi sadedzināt, I Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku nozīmīte, kas piederējusi Matīsam Kaudzītēm, kā arī deponējumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas un Latvijas Okupācijas muzeja. Izstādē varēs noklausīties dažādās desmitgadēs un vēsturiskajos apstākļos ierakstītus himnas atskaņojumus.

Līdztekus izstādei ar dzejas lasījumiem atklāta arī muzeja pasākumu telpa “Tintnīca”. Plašāk skaidro Rakstniecības un mūzikas muzeja sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Brūvere-Kvēpa.

Rakstnicības un mūzikas muzeja lasītava muzeja apmeklētājiem ir pieejama, tikai ar iepriekšēju pieteikšanos, sazinoties e-pastā  lasitava@rmm.lv, vai zvanot pa muzeja tīmekļa vietnē norādīto tālruni. Vietu skaits lasītavā ir ierobežots.

Iespaidos par Rakstniecības un mūzikas muzeja jauno darba cēlienu Pulka ielas telpās dalās muzeja vadītāja Iveta Ruskule.

Ekspozīcijas “Himnai – 100” videonoformējumu veidojusi māksliniece Ineta Sipunova, par vizuālo kopsaucēju izvēloties Daugavas plūdumu, kura viļņojumā atmirdz saules stari. Izstādes kopējo māksliniecisko vīziju radījusi Sandra Ozoliņa. Viņa stāsta, kādi bijuši izaicinājumi, atveidojot himnu vizuāli.

Izstādē vēl bez objektu liecībām iekļauti arī personiski pieredzes stāsti saistībā ar himnas nozīmīgumu – tajos dalījies Valsts prezidents Egīls Levits,  pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane-Doroņina, rakstniece Nora Ikstena, skeletonists Martins Dukurs, diplomāte Anna Žīgure un citi kultūras un sabiedriskie darbinieki. Tos iespējams noklausīties arī muzeja tīmekļa vietnē. Interaktivitātes elements iestrādāts arī divdimensiju svītrukodos, kuri izkārtoti ekspozīcijas telpā un reaģē uz viedtālruņa lietotni, atskaņojot himnas melodijas fragmentus. Tos uz Baumaņu Kārlim savulaik piederošā flīģeļa ieskaņojusi leģendārā latviešu pianiste Vilma Cīrule.