Latgales vēstniecība „Gors” jeb Austrumlatvijas koncertzāle šajā mēnesī atzīmēja pastāvēšanas piekto gadskārtu. Tas pamudināja Kultūras Rondo skaidrot pašreizējo reģionālo koncertzāļu politiku un akūto Rīgas koncertzāles projekta tālākvirzību. Studijā izvaicājam Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni.

Analizējot reģionālo koncertzāļu Liepājā, Rēzeknē un Cēsīs darbu, Dace Vilsone norāda, ka katrai no tām ir sava seja. Cēsīs un Liepājā šajās telpās ir arī patstāvīgie rezidenti, Liepājā - orķestris un mūzikas skola, Cēsīs – mūzikas skola, kur ienākumu daļu nodrošina arī valsts iemaksas par nomu, Rēzeknē nerezidē neviena valsts institūcija. Visām trim koncertzālēm vienmēr ir svarīgi meklēt un veidot unikālu, tieši savu piedāvājumu

Runājot par Rīgas koncertzāles projektu, Dace Vilsone norāda, ka valdība ir lēmusi, ka ir jāmeklē risinājums, kā apvienot Eiropas fondu finansējumu un atrast privātos partnerus, lai šo objektu uzbūvētu.

“Šis ļoti izaicinošs un sarežģīts uzdevums, jo Eiropas fondiem ir gala datums, kad līdzekļiem jābūt iztērētiem, bet publiskās – privātās partnerības veidošana ir tehnoloģiski sarežģīta un saistīta ar daudzu risku izvērtēšanu un aprēķiniem,” skaidro Dace Vilsone.

Šobrīd notiek risku izvērtēšana un tad būs zināms, kā process attīstīsies tālāk. Vilsone atturas minēt konkrētu laiku, kad būs ziņojums par risku izvērtējumu.