Kultūras Rondo studijā pārrunājam jaunāko Latvijas filmu pirmizrādes un redzēto Rīgas starptautiskā filmu festivāla programmā. Kino piedāvājumu vērtē kino speciālisti Viktors Freibergs, Kristīne Simsone un Sanita Grīna.

“Ir nepieciešams šāds liels kino festivāls, kas ļauj uz lielā ekrāna piedzīvot filmu kopā ar citiem cilvēkiem, uzskata Sanita Grīna. Viņa arī atzīst, ka Rīgas starptautiskais kino festivāls tieši Rīgā kļuvis pamanāmāks. Tam ir vizuālā identitāte, kas izceļ.

Runājot par latviešu filmu pirmizrādēm festivālā, kritiķi plašāku uzmanību pievērš Dāvja Sīmāņa darbam “Tēvs Nakts”.

“Ar visu milzīgo cieņu pret Dāvja Sīmaņa daiļradi, ir dažas lietas, kas man tur traucēja. Šķita, ka filma pārāk fragmentāra un arī atsevišķas epizodes ar meitu bija pārāk didaktiskas. Tajā pašā laikā ir ļoti simboliskā un vēsturiskā dimensija, kas svarīga,” norāda kino kritiķis Viktors Freibergs.

“Viena no iespaidīgām filmas ainām ir tā, kur redzam tumšos apģērbos ģērbto cilvēku kolonu, kas soļo pretī nāvei,” turpina Freibergs.

Tajā pašā laikā viņš norāda, ka epizode, kurā redzama datorā ģenerētā Rīgas degšana šķitusi pārāk skaista. Freibergs atzīst, ka kopumā viņam filma patikusi un ārkārtīgi iedarbīga tā ir ar savu beigu ainu.

“Ir savi iebildumi par filmu, kas attiecas uz to, kādi ir filmas tēli, īpaši Žanis Lipke Artūra Skrastiņa izpildījumā. Teikšu godīgi, man šis varonis tā arī palika neatšifrēts, īpaši, lasot daudzās liecības par Žani Lipki,” atklāj kino žurnāliste Kristīne Simsone.

“Kopumā filma iezīmējas vairāk pluss zīmē. Ja vērtējam sociālā griezumā, tas no jauna ļoti aktuāls stāsts,” - tā Simsone.

Arī Sanita Grīna bilst, ka “Tēvs Nakts” raisa pretrunīgas sajūtas. Viņa arī akcentē Kaspara Gobas filmas “Inga dzird” nozīmību.