Iesākam jaunu ciklu „Eiropas cilvēks un kultūra -krīzes laikos”, kuru Kultūras Rondo ierosināja literatūrzinātniece Sigma Ankrava. Šajā nedēļā profesore stāstīs par dažādām epizodēm mūsu kontinenta vēsturē, kurās, krīžu un cita rakstura pārmaiņu iespaidā, izmainījās un arī radās - jaunas tradīcijas un kultūras fenomeni. Pirmajā sarunā ceļojums Eiropas senvēsturē, kad indoeiropiešu cilšu migrācijas rezultātā veidojas jaunas sabiedrības un kopienas.

Eiropas kultūra ir ļoti trausla, jo tās kopējiem to bijis jāsargā cauri dažādiem juku laikiem, stāsta Sigma Ankrava. Būtībā, tās pirmsākumi ir tieši juku laiki, vai, citiem vārdiem, pārmaiņu laiki.

Apmēram 2500 gadus pirms mūsu ēras Eiropas teritoriju apdzīvoja senās ciltis, kuras bija matrilineālas un matrilokālas. Proti, tas nozīmē uzskatu, ka radniecība pastāv starp bērnu un māti, tādējādi mātes dzimtene ir arī bērna dzimtene. Šī tradīcija turpinās arī mūsdienās pazīstamās un aktuālās kultūrās, piemēram, ebreju un Amerikas indiāņu tradīcijās. Mātes figūra ir svarīga ne tikai kā cilvēciskajā, bet arī dzīvās dabas dimensijā.

Sigmas Ankravas lekcija "Eiropas cilvēks un kultūra – krīzes laikos" pilnā versija. 1.daļa