Gleznotājam Jurim Jurjānam nākamgad – 75. Bet, lai nebūtu jāgaida gads, svētku atmosfēra radīta jau šobrīd. Galerijā „Aminori” Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, apskatāma mākslinieka darbu izstāde un iznākusi arī jauna grāmata „Sarunas ar Juri Jurjānu”. To divu gadu garumā veidojusi Marika Rozenberga.  

„Mākslinieks savā veidā ir nerrs, jo atļaujas to, ko pārējie neatļaujas, atļaujas brīvāk uzvesties, ir draugs gan prezidentam, gan bomzim. Tas nav parasti mēdz uzturēties līdzvērtīgā sabiedrībā un kur ir gods un prestižs. Gleznotāji ir stipri brīvi savā uzvedībā,” atzīst Juris Jurjāns.

Par saviem darbiem viņš bilst, ka "gribētu teikt, ka gleznoju mīlestību, ne erotiku. Mīlestībā ir visādas situācijas un vienmēr vajag izturēties cieņu un mīlestību".

„Līdz tam ir jānonāk, lai ko tādu uzgleznotu,” par savu gleznu „Eņģelis”, kas tapusi pirms 21 gada, saka mākslinieks Juris Jurjāns. Nupat iznākušajā, greznajā izdevumā „Sarunas ar Juri Jurjānu” iekļautas gan viņa darbu reprodukcijas, gan īsas, kodolīgas sarunas ar grāmatas sastādītāju un autori Mariku Rozenbergu. Greznums šajā gadījumā ir divējāds: gan acīmredzams, jo grāmatas pamattonis ir zelta krāsā, gan arī jutekliski nojaušams gleznotāja atveidotajos sieviešu un vīriešu tēlos, kā arī pārējos motīvos, kurus iespējams vērot grāmatu pavadošajā izstādē galerijā “Aminori”.

Par zelta motīva izvēli grāmatai Marika Rozenberga atklāj, ka tā ir bijusi paša mākslinieka ideja. Viņš vēlējies viscaur zelta lapas grāmatai, ne tikai malas.

"Mana doma bija, ka obligāti vajag zelta malas un Latvijā to nevar iespiest, Visi pret šo ideju izturējās ar nelielām aizdomā, liekas, ka tas var būt bezgaumīgi. Man liekas, ka tas šai grāmatai ir noformējuma ziņā vajadzīgs un dabisks," atklāj Marika Rozenberga.

Jāpiebilst, ka izdevums „Sarunas ar Juri Jurjānu” izdots arī angļu valodā un to papildina īpaša bloknotu sērija, kuras noformējumam izmantoti mākslinieka darbu fragmenti.