Izdevniecība „Zinātne” piedāvā jaunu sējumu sērijā „Novadu folklora” – „Almas Makovskas pasakas”. Atsaucoties uz krājuma sastādītāja, pētnieka Gunta Pakalna teikto, Alma Makovska ir viena no visvairāk dokumentētajām folkloras teicējām Latvijā. Viņa apzināti glabājusi zināšanas par senu laiku tradīcijām un notikumiem, savas dzimtas folkloru un atmiņas. Par to, kāda ir pasaku nozīme mūsdienās un kā to palīdzējis stiprināt Almas Makovskas gādātais nemateriālais kultūras mantojums, saruna ar Latviešu Folkloras krātuves pētnieku Gunti Pakalnu.

Teicēju Almu Makovsku Latvijas Folkloras krātuves pētnieks, filoloģijas doktors Guntis Pakalns pirmoreiz sastapa 1987. gada ekspedīcijā pa Talsu apkaimi. Par šīs tikšanās ierosmi Guntis izstāstīs pats, bet vispirms daži biogrāfijas pieminējumi par Almu Makovsku.

Šim nolūkam citēšu viņas pašas rakstīto dzīves aprakstu. „Esmu dzimusi 1922. gada 22. maijā Talsu apriņķa Vandzenes pagasta „Kulpjos”. Ģimenē esmu ceturtais no pieciem bērniem. Skolu sāku apmeklēt astoņu gadu vecumā, kad tēvs 1930. gada pavasarī uzņēma rentē Nogales pagasta mājas „Klāsi”. Skolu pabeidzu 1936. gadā, par labām sekmēm saņemot Kārļa Ulmaņa grāmatu „Tev mūžam dzīvot, Latvija!””

Almas Makovskas interese par vēsturi un citām humanitārajām zinībām viņu mudināja iestāties Talsu ģimnāzijā, taču šo ieceri aizšķērsoja veselības problēmas – epidēmiskais parotīts jeb tautas valodā, „cūciņas”. Tādējādi bija jādomā par citu izglītošanās veidu, un to Alma Makovska veica praktiskā ceļā, izmācoties par audēju pie vietējās mākslas amatnieces. Almastante, kā viņu mīļi iesaukuši Folkloras krātuves pētnieki, strādājusi arī Vandzenes ambulancē par sanitāri, kur arī nostrādājusi līdz savai pensijai.

Teicējas bagātais un interesantais mūžs, kādu to varam nolasīt no viņas pasaku izdevuma pēcvārda, apraujas 2004. gadā. Un, pirms uzsākam sarunu ar krājuma sastādītāju, pētnieku Gunti Pakalnu par viņa pirmo tikšanos ar Almu Makovsku 1987. gadā, viena īsa pasaka par lapsu – kārumnieci.

Grāmatas „Almas Makovskas pasakas” audiovizuālais pielikums ir meklējams Latviešu folkloras krātuves interneta vietnē.