Kultūras rondo saruna par nospiedumiem, kurus atstājis politikas zinātnieka un vēsturnieka Benedikta Andersona darbs ”Iedomātas kopienas”, izstrādājot kopienu konceptu moderno nāciju līmenī un par jaunās sērijas “Theoria” iecerēm.

Studijā sērijas zinātniskais redaktors Jānis Ozoliņš, redkolēģijas locekle, pēcvārda autore Dace Bula un pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts turpina fundamentālu teorētisko tekstu tulkošanu un izdošanu latviešu valodā sērijā "Theoria". Jaunākais veikums - Benedikta Andersona (1936–2015) zinātniskā monogrāfija ”Iedomātas kopienas”.

„..iespieddarbu patēriņš rada „lasītpratēju šķiru”, kuri, nododoties vienojošam lasīšanas rituālam, rada pamatu jauna veida cilvēku kopībai, ko saista sekulāras un horizontālas līdzāspastāvēšanas atskārta (iedoma),” – tā ir viena no Benedikta Andersona grāmatas „Iedomātās kopienas” galvenajām tēzēm.

Šajā grāmatā Benedikts Andersons aplūko tautības “iedomāto kopienu” izveidi un globālo izplatību, pētot procesus, kas radīja šīs kopienas: reliģisko ticību teritorializāciju, monarhisma pagrimumu, kapitālisma un drukas mijiedarbību, valsts valodu attīstību un laika priekšstatu maiņu. Viņaprāt, kopiena kā ideja radusies Dienvidamerikā, nevis deviņpadsmitā gadsimta Eiropā. Andersons parāda, kā Amerikā dzimušo oriģinālo nacionālismu modulāri pārņēma tautas kustības Eiropā, imperiālistiskās varas un anti-imperiālisma pretošanās Āzijā un Āfrikā. Vēlāk šī piederības sajūta tika veidota un pārformulēta visos līmeņos, sākot no augstās politikas līdz populārajai kultūrai, izmantojot iespieddarbus, literatūru, kartes un muzejus. Lai parādītu, kā nacionālisms veidoja mūsdienu pasauli, Andersons izmanto piemērus no Dienvidaustrumāzijas, Latīņamerikas un Eiropas nesenās pagātnes, izsekojot nāciju uzplaukumam un konfliktiem un impēriju pagrimumam.

Benedikts Andersons ir viens no sava laika ietekmīgākajiem politikas zinātniekiem, vēsturniekiem; strādājis par pasniedzēju Kornela Universitātē, atstājis apjomīgu intelektuālu mantojumu. “Iedomātās kopienas” (1983) joprojām ir visietekmīgākā grāmata par nacionālisma pirmsākumiem, kas aizpildīja Rietumu domāšanas tradīcijās iepriekš pastāvējušo vakuumu. Šo darbu, kas tulkots vairāk nekā 30 valodās, lasa visā pasaulē, un tas citēts biežāk nekā jebkurš cits angļu valodā sarakstīts apcerējums humanitāro zinātņu jomā.

Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Dita Ābola, zinātniskā redaktore Sandra Meškova. Pēcvārda autore Dace Bula. Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grāmatu izdevis apgāds "Jānis Roze".