Simbolisms Baltijas mākslā: Johana Valtera "Zemnieku meitene"

Johana Valtera glezna „Zemnieku meitene” savā ziņā ir kļuvusi par izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” reklāmas seju. Tā rotā plakātu un ielūgumus, kas aicina uz Baltijas simbolismam veltīto izstādi Orsē mākslas muzejā Parīzē.

„Šis darbs ir guvis, šķiet, pelnītu un sen sapņotu ievērību. Un glezna kļuvusi par noslēpumainās dvēseles simbolu,” uzskata mākslas zinātniece Kristiāna Ābele, mākslinieka Johana Valtera biogrāfe.

„Liels prieks, ka tieši Johana Valtera „Zemnieku meitene”, šis intriģējošais un iedarbīgais tēls, ir kļuvis par savā ziņā topošās Orsē izstādes reklāmas seju,” turpina Ābele.

Aprīļa sākumā vienā no Eiropas lielākajiem muzejiem – Parīzes Orsē mākslas muzejā – atklās Baltijas simbolismam veltītu izstādi. Tas ir viens no centrālajiem Baltijas valstu simtgades notikumiem ārzemēs. Simbolisms dzima Francijā 19.gadsimta otrajā pusē kā reakcija uz tolaik mākslā valdošo reālismu un naturālismu. Simbolisti savos darbos runāja mītu, leģendu un alegoriju valodā, caur simboliem cenšoties atklāt ikdienišķai pieredzei slēpto ideālu pasauli.