"Kopumā bažīgus dara situācija, ka pēc datiem ko apkopo Latvijas Nacionālā bibliotēka, ir ievērojami sarucis jauno nosaukumu skaits un to kopējā tirāža. Šī līkne, kas gāja un leju pēdējās desmitgades sākumā, bija nedaudz piebremzējusies. Tāpēc arī sākām risināt ar Finanšu ministriju jautājumu par PVN likmes samazināšanu kā instrumentu nozares stabilizēšanai," raksturojot situāciju grāmatniecībā šobrīd, Kultūras Rondo skaidro Latvijas grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Šobrīd, kad grāmatnīcas atkal ir atvērtas, Punka bilst, ka "bilde vairs tik gluži piķa melna nerādās, jo grāmatnīcu atvēršana liecina, ka tas īpatsvars un ietekme uz naudas plūsmu nozarē bija ļoti būtiska".

Pēc Latvijas grāmatizdevēju asociācijas biedru iesniegtajiem datiem janvārī apgrozījuma kritums bijis 56%, jauno nosaukumu skaits ir krities par 76%, kopējā tirāža - par trešdaļu.

Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics atklāj, ka janvāra vidū, kad grāmatizdevēji cēla trauksmi par slēgtajām grāmatnīcām, veica aptauju, kā Latvijas grāmatizdevēji jūtas. Secinājums - Latvijas izdevēji bija par 82% mazāk pasūtījuši grāmatas 2021.gada janvārī, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Tipogrāfija šo kritumu neizjuta, jo ārzemju izdevēji, kas ir tipogrāfijas klienti, neizdod mazāk, tieši pretēji.

"Ja runājam par frančiem, tad ir divas reizes vairāk pasūtījumu, no Vācijas arī daudz vairāk, arī no Somijas. Savukārt no Latvijas ir straujš kritums," norāda Māris Matrevics.

Māris Matrevics, atsaucoties uz Eiropas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas apkopotiem datiem, atzīst, ka Eiropas valstīs 2020. gadā grāmatniecība ir pieaugusi un pētījumi rāda, ka šāda tendence saglabāsies arī nākotnē.

Renāte Punka, balstoties uz Eiropas Grāmatizdevēju federācijas apkopotiem datiem, piekrīt, ka tendence līdzīga - gads daudzās valstīs noslēdzies ar pluss zīmi. Nīderlandē apgrozījums ir bijis par 12% lielāks, franči saskaitījusi, ka vidēji katrs francūzis pagājušajā gadā ir izlasījis astoņas grāmatas.

Par Latviju precīzu datu nav, bet Renāte Punka vērtē, ka krietni iepaliek.

Asociācijas biedru iesniegtie dati liecina, ka apgrozījuma kritums kopumā pret iepriekšējo gadu nav bijis ļoti liels. Bet ir ļoti kritusies jauno nosaukumu kopējā tirāža, par 20% mazāk grāmatu ir ieplūdušas tirgū.

"Tas rādītājs, kas kārtējo reizi dara uzmanīgu, kas liek runāt tomēr par gudrākajām un saprātīgākajām un visiem pieņemamiem atbalsta instrumentiem grāmatniecībai," vērtē Renāte Punka.

"Un kāpēc tas vēl jo vairāk būtiski: jo labāka situācija būs, teiksim, tai pašā Lielbritānijā, jo konkurētspējīgākas būs grāmatas nu jau visiem pieejamajās svešvalodās, jo mazāk cilvēku lasīs latviešu valodā Ir jādomā arī par šo aspektu."

Citās valstīs PVN likme grāmatām ir iespējami zemākā. Lielākajā daļā valstu svārstās starp 5-7%. Latvijā šobrīd ir 12%. Māris Matrevics piekrīt, ka PVN likme ir svarīga visā atbalsta kopumā nozarei.

Renāte Punka norāda, ka grāmatizdevēju lūgums būtu ieviest 5% PVN likmi grāmatām no 1. jūlija, jo tad stājas spēkā arī izmaiņas autoratlīdzību izmaksās, kuru lielu daļu vismaz grāmatniecības nozarē nāksies uzņemties izdevējiem, lai autori varētu turpināt saņemt to pašu naudu, ko viņi šobrīd saņemt.