Kā kultūras patērētāju – skatītājus, klausītājus vai lasītājus – atkal ieinteresēt atgriezties reālajā kultūras apritē? Kādi varētu būt nākotnes risinājumi, kā kultūrai pastāvēt un kā plānot kultūras notikumus nākamajai sezonai? Kultūras rondo diskutē Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja Solvita Krese (biedrība “Latvijas laikmetīgās mākslas centrs”) un valdes locekle Anna Sīle (biedrība “Savienojums” (Dirty Deal Teatro)).

Solvita Krese vērtē, ka šobrīd parādās tendence, ka cilvēkiem ir sava veida nogurums no virtuālās telpas. To viņa izjūt arī pati. 

„Saskarsme un klātbūtne ir neaizstājama, bet īsajā atpūtas brīdi, kas bija vasarā, novērojām, ka cilvēku ieradumi ir mainījušies arī tajā brīdī, kad var iet uz teātri,” norāda Solvita Krese.

„Vasarā šie noteikumi bija diezgan vaļīgi un brīvi, un bija pieejami gan teātrī, gan kino, gan koncerti. Bet teātri un kinozāles sūdzējās par to, ka apmeklētāju skaits ir stipri krities un to pašu teica arī muzeji un izstāžu zāles.”

„Man liekas, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai atkal to skatītāju dabūtu atpakaļ un lai mainītu, viņu uztveri," turpina Solvita Krese. „Neskatoties uz to, ka mēs nevaram iztikt bez kultūras un kultūra ir daļa no mūsu garīgās veselības, un arī, kā es bieži vien saku, sabiedrības asinsrite, tomēr, ja tu ilgu laiku nepatērē šo kultūru, vienkārši zūd tas ieradums. Kā ilgu laiku neēdot gaļu, tu aizmirsti tās ir garšu un varbūt arī nemaz negribi vairs nekad to pamēģināt. Tā tas ir līdzīgi ar kultūru. Man liekas, ka te mums ir liels uzdevums priekšā domāt par šīm dažādajām inovatīvajām jaunajām metodēm un jauniem paņēmieniem, kā uzrunāt skatītāju.”

Solvita Krese vērtē, nevalstiskajam sektoram ir lielākas iespējas darboties fleksibli, inovatīvi un darboties mazā mērogā, lai uzrunātu skatītājus.

„Man liekas, ka lielo festivālu un tādu blokbāsteru (blockbuster) izstāžu un tādu milzu pasākumu laiks diemžēl ir pagājis. Tagad ir laiks vairāk tādām intīmākām, personīgākām pieredzēm. Tās varbūt ir performances, kur mākslinieks ar skatītāju tiekas viens pret vienu, vai tas ir pārgājiens kopā ar māksliniekiem kaut kādā mazākā grupā. Vai tās ir kaut kādas intīmāka, privātāka izmēra izrādes, izstādes, pasākumi, kur tieši cilvēks tiek uzrunāts ļoti personīgi,” atzīst Solvita Krese.

Viņa norāda, ka kultūrai ir tagad jāaicina skatītājs līdzdarboties, iesaistīties, ne tikai distancēti skatīties.

„Man liekas, pārdomājot mūsu stratēģijas, kā mēs darbosimies pēc tam, kad šis vilnis garām, ka tieši iesaistīšana un tāda personīga uzrunāšana ir tas precīzākais veids, kā iet atpakaļ pie skatītāja vai kā viņu vilkt atpakaļ: iet uz viņa mājām, iet uz viņa pagalmu, iet viņam tuvāk, iet uz to rindu, kur cilvēki pie tā „Lidl” stāv un tur varbūt taisīt to izrādi,” uzskata Solvita Krese. „Skatītājs ir tur, viņš stāv rindā un kāpēc ne 15 minūšu pop-up izstāde vai izrāde, un mēs esam pie viņiem. Gan jau viņš atnāks varbūt nākamreiz uz Dirty Deal teātri vai kādu no izstādēm, jo viņam būs sajūta, ka viņš personīgi uzrunāts.”