Starptautiskie kino festivāli digitālās platformās: bez atmosfēras pieredze ir citāda

Venēcijas kino festivāls notika karantīnas režīmā, Kannu kino festivāls atcelts. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls ir noslēdzies digitālajā vidē, cerot jūnijā turpināt ar skatītājiem. Kā kino žurnālisti un kritiķi vērtē starptautiskos kino festivālus Eiropā, kuri norit digitālās platformās? Kāds ir piedāvāto filmu klāsts un par ko balso žūrija? Par jaunās žūrijas darbu, diskusijām pēc žūrijas lēmuma paziņošanas un filmu noskatīšanas arī Latvijas skatītājiem runājam ar kinokritiķēm Elīnu Reiteri un Kristīni Simsoni un "Kino Bize” pārstāvi Paulu Bērziņu.

"No vienas puses ērti, jo tev nekur nav jāiet, tas ir laika ietaupījums, bet no otras puses mājās apstākļos ir grūtāk koncentrēties uz filmu skatīšanos. Protams, ārkārtīgi svarīgais aspekts, ka visas filmas ir veidotas lielajam ekrānam, un visas zaudē, ja jāskatās mājās datorekrānā," tā par attālināto sekošanu līdzi Berlinālei Kultūras Rondo bilst Elīna Reitere.

Viņa atzīst, ka trāpījušies darbi, kur, skatoties uz ekrānu bija jāraud, jo neredzi, ko ir izdarījis operators un filmas komanda. Ekrāns mājās tikai attāli dod priekšstatu par darbu".

Paula Bērziņa skatījās vienatnē "Kino Bize" uz lielā ekrāna. Piekrīt, ka festivālu no mājām baudīt ir grūtāk.

"Bez atmosfēras ir ne tik spilgta tā pieredze," atzīst Paula Bērziņa.

Kolēģēm pievienojas arī Kristīne Simsone.

"Arī man šķiet, ka festivālus uztver šādā veidā, skatīties vairākas filmas dienā mājas apstākļos ir grūtāk. Ir grūtāk koncentrēties, tehniskā specifikācija ir citas, kas neļauj saredzēt visas detaļas," norāda Kristīne Simsone. "No otras puses, ceru, ka šo digitālo platformu piedāvājumu festivāls saglabās arī tad, kad varēsim atgriezties klātienē. Tas ērti ļauj noskatīties vairāk filmu. Ja nu tāda nepieciešamība rodas, var vēl kaut ko paskatīties, tas dod mierīgāku gaisotni un vairāk var pagūt."

Paula Bērziņa stāsta arī plašāk par filmām, kuras būtu vērts parādīt Latvijas skatītājiem.