Teātra zinātniecei Lilijai Dzenei  - 90 , viņu atceramies Rīgā un Inešos. Saruna ar teātra vēsturnieci Ritu Melnaci.

Lilija Dzene teātra kritiku uzskatīja par grūtu pienākumu, visvairāk viņai paticis rakstīt par aktieriem, jo vēlējusies saprast mākslinieka personību. Mūža nogalē atzinusi, ka par maz paveikusi teātra zinātnes jomā, jo daudz sevi tērējusi publiskās uzstāšanās.

Lilijas Dzenes dzimtā puse ir Vecpiebalga, dzimusi modernieku ģimenē, vidusskolā mācījusies Rīgā un dzīvojusi pie tēvabrāļa Dailes teātra režisora Emīla Mača un viņa dzīvesbiedres Dailes teātra aktrises Lilijas Žvīgules. Vispirms uzsākusi studijas žurnālistikā Latvijas Universitātē, bet tad Lilija Dzene dodas uz Maskavu, iestājas A.Lunačarska teātra mākslas institūta Teātra zinātnes fakultātē un ieguvusi izglītību tieši teātra mākslas nozarē.

Ievērību guvušas Lilijas Dzenes monogrāfijas par latviešu teātra māksliniekiem, kā pirmā jāmin monogrāfija „Labais mūžs”, kurā atspoguļotas Mirdzas Šmithenes skatuves gaitas, tad seko monogrāfijas par  „Kārli Sebri”, „Lidiju Freimani”, „Elzu Radziņu”, tad seko grāmatas „Dialogs ar Hariju Liepiņu”, „Mana versija par Alfredu Jaunušanu” u.c. Lilija Dzene tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām teātra zinātniecēm Latvijā.

25.jūlijā Inešu tautas namā notika novadnieces, rakstnieces, teātra zinātnieces Lilijas Dzenes 90 gadu jubilejas pasākums.
Stāstījums, atmiņas, sarunas par Liliju Dzeni, Piebalgu un teātri. Savās atmiņās dalījās teātra zinātnieks, profesors, Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš, Nacionālā teātra literārās daļas vadītāja Rita Melnace, dramaturģe un teātra darbiniece Evita Ašeradena, aktieri Uldis Dumpis un Līga Liepiņa u.c.