„Padomju folkloras sākums un gals ir saistīts ar specifisku folkloras definīciju, kuras būtība ir „pozitīvi atspoguļot oficiālo padomju realitāti,” tā raksta Toms Ķencis, iesākot pētījumu „Vācot padomju folkloru”. Kultūras Rondo saruna ar Tomu Ķenci.

„Ar šāda pētījuma palīdzību izprotam plašākas kopsakarības par zināšanu un kultūras veidošanas procesiem un kā tie tika vēsturiski organizēti un arī cilvēku vietu totalitārā sabiedrībā, tās zinātnē un politikā,” par savu pētījumu atzīst Toms Ķencis.

Jaunākais LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdotais pētījums aizved aizraujošā ceļojumā uz pēckara pirmo desmitgadi un izseko folkloristu gaitas Tukuma, Siguldas, Cēsu, Ventspils citos Latvijas rajonos, kur no 1947. līdz 1954. gadam tika rīkotas zinātniskās folkloras vākšanas ekspedīcijas.

„Līdz galam nevar zināt, vai to darīja nopietni, tas tika apspriests nopietni, par to tika rakstīts nopietni, noteikti daļa satura tika radīta nopietni, bet esmu pārliecināts, ka daudzi šajā procesā iesaistītie tam piegāja ne gluži tik pareizi vai partejiski, kā tas varēja likties, palasot avīžu ziņas,” par padomju folkloras vākšanu un radīšanu turpina Ķencis.

Ķencis skaidro, ka grāmata ir otrā sērijā Latviešu folkloras krātuves (LFK) krājums, kurā  sistemātiski apskata mūsu tautas garamantas, kas savāktas LFK. Krājuma pamatā ir Dainu skapis, bet tā ir tikai maza daļa no aptuveni pieciem miljoniem vienību dažādu folkloras materiālu.

„Daļa šo materiālu ir šī padomju folklora. Pētot šo folkloru un tās rašanās nosacījumus, mēs ne tikai ieraugām vēl vienu šķautni mūsu kultūras mantojumā, kura varbūt nav ļoti skaista, vai politiski pareiza un interesanta, bet tā ir mūsējā un neatņemama daļa mūsu vēstures,” norāda Ķencis.

Tautasdziesmas par Staļinu, sakāmvārdi par kolhozu, pionieru dzeja un sienas avīžu virsraksti ir tikai daļa no tā laika padomju folkloras materiāliem, kas mūsdienās atrodami Latviešu folkloras krātuvē. Grāmata ir pētījums par šī neērtā kultūras mantojuma tapšanu, izmantošanu propagandas darbā, vākšanu un interpretēšanu.

Pirmā pētījuma daļa ir veltīta Folkloras Institūta akadēmiskajām aizkulisēm un unikālos arhīvu materiālos balstītai institucionālajai vēsturei vēlīnā staļinisma laikā, savukārt otrajā daļā ir apkopoti tipiskākie un interesantākie no vairāk nekā 5000 padomju folkloras materiāliem, kas tika savākti astoņās ekspedīcijās. Līdztekus aprakstīti folkloristu lauka darba tuvplāni un padomju folkloras radīšanā iesaistītie teicēji un organizācijas, sniedzot arī ieskatu laikmeta kultūras loģikā. Grāmatas pielikumos publicēti arī oriģināli tā laika dokumenti un attēli.

Ķenča pīetījums "Vācot padomju folkloru” domāts kā folkloristikas pienesums kultūras procesu pētniecībai Staļina totalitārā režīma gaisotnē, kam pēdējo gadu laikā ir veltīta Ilzes Konstantes "Staļina garā ēna Latvijas tēlotājā mākslā 1940–1956" (Neputns, 2017) un Arnolda Klotiņa "Mūzika pēckara staļinismā" (LU LFMI, 2018).