Dokumentālā drāma „Baltu ciltis”, kuru veidojuši brāļi Lauris un Raitis Ābeles, turpina iepazīstināt skatītājus ar Baltijas reģiona senvēsturi, darot to mūsdienīgā veidā, protams, piesaistot arī vēsturnieku palīdzību. Vairākus filmas seansus papildina tikšanās reizes ar filmas veidotājiem.

Šobrīd „Baltu ciltis” tiek nedaudz „samazinātas”, proti, tiek veidota Eiropas tirgum piemērotāka, nedaudz saīsinātāka versija, lai filma pilnvērtīgi varētu startēt kinofestivālu sacensībās. To paredzēts dublēt gan angļu, gan arī igauņu un lietuviešu valodās.

Brāļu Laura un Raita Ābeļu dokumentālā drāma „Baltu ciltis” sniedz ieskatu to kopienu ikdienā, tradīcijās un pasaulsuzskatā, kuras 13. gadsimta sākumā apdzīvoja Baltijas reģionu teritorijas. Filma bagātīgi papildināta ar kartējumiem, parādot dažādu varu ietekmes zonas, pārceļošanas maršrutus un svarīgākos politiskos un tirdzniecības punktus. Paralēli faktoloģiskam izklāstam filmā iekļauts arī dramaturģisks stāsts par kādu jaunu Gotlandes tirgotāju, kuru attēlo aktieris Kaspars Aniņš. Viņam vēl bez zobenu asmeņu veiksmīgas pārdošanas dāņu karaļa uzdevumā jāizpēta, kā dzīvo – vai, tēlaini izsakoties, „kas aiz ādas”  kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem un prūšiem, jātvingieim un galindiem, augštaišiem un žemaišiem. Iegūtā informācija kā stratēģisks ierocis tolaik bija zelta vērtē, ņemot vērā ceļošanas sarežģītību un neparedzamo attieksmi no pēdējiem Eiropas pagāniem, kuri spīvi pretojās kristietības pieņemšanai.

Šobrīd „Baltu ciltis” ir uzsākušas ceļu pa dažādiem kinoteātriem Latvijā, atsevišķus seansus papildina arī sarunas ar radošās grupas pārstāvjiem. Pagājušajā nedēļā tās notika kinoteātrī „Splendid Palace”. Iedvesmu dokumentālās drāmas „Baltu ciltis” režisori Lauris un Raitis Ābeles guvuši pēc iepriekšējās filmas „Kurši” panākumiem.

Viduslaiku atmosfēra filmā tiek iedzīvināta neizskaistināti, parādot arī neglīto, netīro, aizķepušo un kroplo. Kino inscenējumus papildina animācijas ainas, pie kurām strādājis vjetnamiešu mākslinieks un animators Kao Viets Nguens, kurš savulaik ilustrējis arī eposu „Lāčplēsis”.

Filmā par konsultantiem piesaistīts latviešu vēsturnieks un arheologs Juris Urtāns, poļu arheologs Tomašs Novakievičs (Tomasz Nowakiewicz) un vēsturnieks Gundars Kalniņš, kā arī daudzi citi vēsturnieki, eksperimentālie arheologi, rekonstruktori un baltu mitoloģijas speciālisti no Latvijas un citām Eiropas valstīm, jo īpaši Skandināvijas.