Tukuma literātu apvienības dalībnieku rosīgā dzīve

Tukuma novads pamatoti var lepoties ar visai spožu literātu zvaigznāju: tajā dzimuši, dzīvojuši vai strādājuši tādi autori kā Ernests Birznieks-Upītis, Rainis, Anss Lerhis-Puškaitis, Kārlis Mīlenbahs, Jānis Jaunsudrabiņš, Imants Ziedonis, Māra Zālīte, Jānis Baltvilks un daudzi citi rakstītā vārda meistari. Arī šodien Tukums ir radošu personību mājvieta – par to Latvijas Grāmatu izstādē pagājušajā nedēļā pārliecinājās Toms Treibergs, iepazīstoties ar Tukuma literātu apvienības dalībniekiem.

Par apvienības darbību plašāk stāsta tās vadītāja Guna Roze.

Dzejnieks, Tukuma Literārās apvienības dalībnieks Gvido Drage apliecina, ka arī poēzijas sekotājiem iespējams sevi apliecināt prozas ierāmējumā – nule apgādā „Latvijas mediji” iznācis viņa stāstu krājums „Karma Sūtra”, kurā autors nebaidās atklāt savu varoņu ievainojamību, sastopoties ar dzīvi un mīlestību, to apspēlējot šarmantā un humānā veidā, izmantojot valodas, izteiksmes un pašizvēlētās eksistenciālās pozīcijas dotos līdzekļus. Taču mūsu sarunu iesākam tieši par Tukumu.

Gvido pieminētais izdevums „Kungs Tukums” ir Tukuma novada literatūras un kultūrvēstures almanahs, kurā pētīta literatūras attīstība Latvijā un novadā 400 gadu ilgā laika nogrieznī. Tajā apskatīti teju 100 autori un lasāmi 50 autoru darbi.

Bet no kultūrvēstures pievērsīsimies detektīvžanram, kuru pārstāv Tukuma Literātu apvienības dalībnieks Guntis Tālers, kurš sērijā “Vakara romāns” debitējis darbs ar spraigu trilleri, kuram pievienots arī romantisks piesitiens – „Garās nakts mēness”.

Juriste un literāte Rolanda Bula ir jau septiņu romānu autore, no kuriem pēdējais – „Noilguma lieta” iznāca pagājušajā gadā. Savas literārās gaitas uzsākusi 48 gadu vecumā, kas apliecina to, ka paaudžu mērogi, lai pieteiktu sevi kā rakstnieku, nekad nav bijuši nozīmīgi. Rolanda stāsta par plānotajām iecerēm detektīvžanra autoru neformālā kluba ielokā.

Pēc iepazīšanās ar tikai pāris no Tukuma literātu apvienības dalībniekiem, secinu, ka „viss” ir iespējams ne tikai detektīvžanrā, bet arī visplašākajā izpratnē – ja vien blakus ir atbalstošs un iedvesmojošs domubiedra plecs.

Tukuma literātu apvienība dibināta 1963. gada maijā. Tās ierosinātājs un pirmais vadītājs bija dzejnieks Pēteris Jurciņš, bet centrs – laikraksta „Komunisma Rīts” redakcijā. Avīze regulāri publicēja literāro lappusi „Jaunais arums”, kas vēlāk pārtapa par „Literatūras un mākslas lappusi”.

Tukuma literātus tolaik konsultēja Jānis Sirmbārdis, Milda Losberga, Arvis Grods, Mirdza Ķempe un Imants Ziedonis. Lietišķās sanāksmes tika apvienotas ar viesošanos pie kolēģiem Rīgā un citos novados, bet literāras apspriedes un gatavošanās Dzejas dienām notika katru mēnesi. Gadu gaitā apvienībā savu gara un literāro devumu atstājuši tādi literāti kā Pēteris Jurciņš, Velta Veiriņa, Andris Zauers, Ieva Roze, Elmārs Augusts Rumba, Dzintra Lastovska un citi.

Biežāka sadarbība bijusi ar Talsu apvienību Maijas Laukmanes vadībā un Jelgavas apvienību, publicējoties kopkrājumā „Zemgales vācelīte”. Tukuma literāti kuplinājuši mākslas un literāro pasākumu programmas skolās, bibliotēkās, kultūras namos, uzņēmumos visā Latvijā, sadarbojušies kopīgos projektos ar Tukuma muzeju, bibliotēku, māksliniekiem, mūziķiem, komponistiem. Publikācijas visvairāk atbalstījuši laikraksti „Neatkarīgās Tukuma Ziņas”un „Latvijas Avīze”.

2011. gada 9. aprīlī par Tukuma literātu apvienības vadītāju kļuva žurnāliste un rakstniece Guna Roze. Tā paša gada oktobrī, pateicoties Gunas centieniem, apvienība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā un kļuva par biedrību „Tukuma Literātu apvienība”. Apvienība iedibinājusi literāro pasākumu sēriju „Sirds uz perona”, trīs reizes organizējusi „Kurzemes Dzejas dienas,” reiz arī  „Kurzemes Mākslas un dzejas dienas”. Apvienības prozaiķi regulāri piedalās „Prozas lasījumos” un kopš 2014.gada iedibinājuši arī savus – „Tukuma prozas lasījumus”.