LSM ziņās: Karš atkailināja dvēseli. Ukraiņu mākslinieces Ludmilas Natsvlišvili izstāde Kalnciema kvartālā

„Tad, kad mēs nebaidāmies atklāties un parādīt savas jūtas, mēs saņemam daudz atbalsta no līdzcilvēkiem,” tik vienkāršu, bet šodien īpaši būtisku patiesību pauž ukraiņu māksliniece Ludmila Natsvlišvili, kuras izstāde „Kara dienasgrāmata” vēl tikai 5. un 6. jūlijā aplūkojama Kalnciema kvartāla galerijā. Vēl bez Ludmilas Natsvlišili darbiem Kalnciema mākslas galerijā skatāma foto ekspozīcija „Zaudētie sapņi”, kuru veidojusi viena no pazīstamākajām Ukrainas modes fotogrāfēm Viktorija Rihktik.

Māksliniece Ludmila Natsvlišvili šobrīd dzīvo Rīgā. Viņa dzimusi 1986. gadā, izglītību ieguvusi Donbasa Nacionālajā arhitektūras un celtniecības akadēmijā. Strādājusi dažādu veidu glezniecības žanros, piedalījusies vairākās starptautiskās izstādēs.

 24. februārī viņa bija spiesta vienā nelielā mugursomā salikt nepieciešamākās mantas un pamest Kijivu, kura tieši šajā dienā piedzīvoja pirmo bombardēšanu. Tā kā Ludmila – draugu vidū saukta par Ļusju - nevarēja paņemt līdzi gleznošanas piederumus, viņa paķēra tikai skiču albumu un zīmuļus. Pēc divām dienām viņa nokļuva Polijā, un marta sākumā savas sajūtas un pārdzīvojumus sāku attēlot zīmējumos, veidojot „Kara dienasgrāmatu”, kāds ir arī izstādes nosaukums.

Kā uzsver māksliniece, citēju, „karš parādīja, kas mēs patiesībā esam, atkailināja mūsu dvēseles, nometot visu lieko. Atkailināti ķermeņi ir kā mūsu nedrošības simbols šajā pasaulē.”

Vēl bez Ludmilas Natsvlišili darbiem Kalnciema mākslas galerijā šodien un rīt ir skatāma foto ekspozīcija „Zaudētie sapņi”, kuru veidojusi viena no pazīstamākajām Ukrainas modes fotogrāfēm Viktorija Rihktik. Viņa ir Ludmilas vienaudze, izglītojusies Kijivas Nacionālajā Kultūras un mākslas universitātē. Profesionāls padziļinājums fotomākslā gūts Kijivas Fotogrāfijas skolā. Mākslnieces fotodarbi balansē uz atsvešinātas grafikas un glancētu žurnālu glamūra robežas, tā arī paliekot šajā viduspunktā.

Noslēgumā citāts no Viktorijas sacītā par savu izstādi “Zaudētie sapņi”: „Tā ir par ikvienu ukraini. Ikkatram, kurš ieraudzīs šīs fotogrāfijas, būtu jāsaprot, ka bezrūpīga dzīve var beigties jebkurā brīdī. Mani izstādes darbi ir veidoti Ukrainā, toreiz vēl mierīgā Kijivā, kur es biju viena no vadošajām modes fotogrāfēm. Šeit, emigrācijā, es esmu cilvēks, kura sapņus iznīcināja karš un kuram viss jāsāk no sākuma. Šobrīd man ir viens sapnis – Ukrainas uzvara – un man nav šaubu, ka kopā mēs uzvarēsim.”