Kā virzās ideja par jaunrades stipendiju un kādam nolūkam to varētu piešķirt;  kādi būs Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes jaunā sastāva darbības virzieni, Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar kinorežisoru VKKF padomes priekšsēdētāju Dāvi Sīmani un padomes pārstāvjiem Valtu Ernštreitu (Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs ) un Santu Mičuli- Hiršu (Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja).

VKKF padomes uzmanības lokā divi aktuāli jautājumi - VKKF valsts budžeta dotācijas piesaiste akcīzes nodoklim no 2022.gada un jaunrades stipendiju ieviešana jau 2020.gadā.

"Visu skatieni ir pievērsti 2022. gadam, kad VKKF valsts dotācijas budžets tiks piesaistīts akcīzes nodoklim. Uz to ceram un gaidām, jo tas savā ziņā nodrošinās pēctecību budžeta attīstībā un tas būs saskanīgi ar pārējo valsts attīstību. Tas nodrošinās augstvērtīgāku kultūras produkta veidošanu," norāda Dāvis Sīmanis.

Sīmanis gan min, ka nevajag domāt, ka 2022. gadā uzreiz iestāsies leiputrija.

Jaunrades procesa plašākam nodrošinājumam jau no nākamā gada būs pieejama Jaunrades stipendija.

"Tas varētu būt solis pretī tam, lai radošie cilvēki varētu darīt savu darbu un darīt tikai to, nevis mēģināt izdzīvot ar blakusdarbiem," uzskata Sīmanis.

Ideja par nepieciešamību palielināt tieši finansējumu jaunradei nāk no Latvijas Radošo savienību padomes.

"Ņemot vērā, ka budžeta sarunas ir teju fināla stadijā, ir skaidri iezīmēts lēmums, ka būs papildus finansējums tieši jaunradei, jaunrades darbu tapšanai. Iezīmējies arī tas, ka finansējums saglabāsies arī nākamajā gadā," skaidro Ernštreits.

Papildus finansējums jaunradei varētu būt ap 200 000 eiro, kas paredzēts radošo stipendiju papildinājumam. Šīs summa nodrošinās pieaugumu apmēram par 34%. "Palielinājums ir būtisks pret finansējumu, kas tagad tiek piešķirts kā radošās stipendijas. Bet arī šis palielinājums līdz galam problēmu nerisina," bilst Ernštreits.