Šonedēļ atzīmējam Latvijas brīvības cīnītāju dienu – 11.novembri. Godinot tieši pirms simtu viena gada gūto Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta spēkiem Rīgā, kas ļāva nostiprināt Latvijas neatkarību un valsts pastāvēšanu, Latvijas Radio ēterā stāstām piecus mūsdienu Latvijas karavīru stāstus. Kāda ir viņu motivācija dienēt armijā, kas sagādā gandarījumu un kas – grūtības? Par ko viņi domā Lāčplēša dienas noskaņās?

Šodien – otrais stāsts. Anna Berkmane ir Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas vecākais militārais policists. Dienestā viņa ir nepilnu pusgadu.

"Vecākais militārais policists pamatā strādā dažādos objektos, nodrošina kārtību, bet mani pienākumi ir mazliet atšķirīgi: es pamatā strādāju lietvedības jomā, ar dažādiem dokumentiem un to plūsmām," par savu darbu stāsta Anna Berkmane.

"Doma par to, ka es varētu nokļūt Nacionālajos bruņotajos spēkos, man bija jau vairākus gadus, bet gala lēmumu pieņēmu, sarunājoties ar draudzeni, kura mani ieintriģēja ar to, ko viņa dienestā dara. Tas bija kā pēdējais piliens, kas mani motivēja stāties iekšā un izmēģināt arī savus spēkus," turpina Anna Berkmane.

Anna stāsta, ka iepriekš darbojusies skautos un gaidās.

"Visas tās iemaņas, ko ieguvu āra dzīvē, nometņošanā, man deva stimulu, jo zināju, ka esmu to jau kādreiz darījusi un tas, ko sagaidīšu dienesta laikā, varētu nebūt tik izaicinoši. Vislielākā motivācija, kādēļ es šeit esmu, ir tāda, ka dienestā es varu palīdzēt savai valstij ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem," atzīst Anna Bergmane.