Ar Garkalnes domes svētību zemju īpašnieki Lielā Baltezera ūdenī ceļ žogus

Zvejniecības likumā ir nepārprotami noteikts, ka gar publisku ezeru krastiem ir desmit metru tauvas josla, kas jāatstāj brīvai piekļuvei ikvienam interesentam. Turklāt likums arī paskaidro, ka tauvas josla mainās, ja dabiski mainās ūdenslīnija. Taču Lielā Baltezera krastos zemju īpašniekiem ir cits viedoklis, un ar Garkalnes domes svētību viņi ezera krastā sacēluši žogus, būtībā liedzot gar ezeru pārvietoties sausām kājām.

Lielā Baltezera krasti ir izteikti lēzeni un platā joslā apauguši niedrēm, bet šajā gadalaikā ūdens līmenis pakāpies, un viļņi bangojas arī niedrēs, kas vasarās mēdz atrasties sausumā. Lielais Baltezers atrodas divu pašvaldību teritorijās – Ādažu novadā un Garkalnes novadā. Un, lūkojoties no ūdens puses, atšķirības abās administratīvajās teritorijās ir būtiskas – Ādažu pusē gar krastu redzama mežaina ainava, kamēr Garkalnē Lielais Baltezers sitas pret privātīpašumu žogiem. Vietumis redzams, ka sētmale nokrauta lieliem akmeņiem, un var secināt, ka ūdens līmenis tur regulāri ir tik augsts, tāpēc īpašumi tiek sargāti no izskalošanas. Gar ezera krastu bez gariem gumijas zābakiem un riska iegāzties ūdenī paiet nav iespējams.

Sižetā izskanējušo komentē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos  Ilze Oša.