Dvēsele, sapņi, ilgas un zvaigznes ir ļoti raksturīgi romantisma dzejas tēli. Bet pats raksturīgākais simbols tomēr ir ‘zilā puķe’, tādēļ tieši to literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis izvēlējies par savas sastādītās romantiskās dzejas antoloģijas nosaukumu. Antoloģija iepazīstina gan ar latviešu, gan cittautu romantisko dzeju, dodot iespēju atklāt kā kopīgās, tā atšķirīgās iezīmes dažādās kultūrās.

Romantisms uzplauka 19.gadsimta sākumā un ļoti spēcīgi un ilglaicīgi ietekmēja visu Eiropas kultūru. Arī Latvijā tas izpaudās ļoti spilgti un bija viens no latviešu identitātes galvenajiem rādītājiem līdz pat Otrajma pasaules karam.

Antoloģijas sastādītājs Viesturs Vecgrāvis lasa Jozefa fon Eihendorfa dzejoli Jura Kastiņa atdzejojumā.Eihendorfs ir viens no spilgtiem vācu romantisma pārstāvjiem un viņa apcerētā zilā puķe ir viens no raksturīgākajiem tēliem visam romantismam kopumā, tādēļ to Viesturs Vecgrāvis izvēlējies par antoloģijas nosaukumu.

Vēl romantismam ļoti raksturīgi tēli ir dvēsele, sapņi, zvaigznes, ilgas, skumjas un sāpes, bet romantiķi tos interpretē arī ļoti atšķirīgi un daudznozīmīgi.

Antoloģija 500 lappusēs ietver 16 latviešu un gandrīz 60 cittautu dzejnieku romantiķu devumu. Tā ļoti uzskatāmi parāda, cik ilgstoši un intensīvi romantiskā dzeja savulaik dominēja Eiropā un Amerikā un cik tā bija daudzveidīga. Tāpat tā dod iespēju ieraudzīt, ar ko latviešu dzejnieki ir līdzīgi un ar ko atšķirīgi, salīdzinot ar cittautu romantiķiem. Šīs nianses atklāt, strādājot pie grāmatas, Viesturam Vecgrāvim bijis pats aizraujošākais.

Arī mūsu romantiķi ir gana atšķirīgi. Katram no viņiem Viesturs Vecgrāvis antoloģijā velta arī kodolīgu komentāru. Aspazija raksturota kā temperamentīgākā dzejniece mūsu romantisma zvaigznājā, Rainis – kā mūsu lielākais filozofiskais dzejnieks, Jānis Akuraters kā lielākais dailes apustulis, bet Jānis Ziemeļnieks kā traģiskākais latviešu romantiķis.

Kārlim Skalbem savukārt dzeja ir gandrīz tas pats kas lūgšana, bet Fricis Bārda pietāti pret ikdienišķo zemes dzīvi harmoniski savieno ar ilgām pacelties bezgalības dimensijās.

Līdzās latviešiem antoloģija iepazīstina gan ar tā saukto veco kultūrtautu lielajiem romantiķiem – Baironu, Šelliju, Helderlīnu, Puškinu un citiem, gan ar mazo tautu dzejniekiem, kas Viesturam Vecgrāvim bijis īpaši svarīgi.

Antoloģijā pārstāvēti arī ungāru, bulgāru, horvātu, ukraiņu, lietuviešu, igauņu un vēl daudzu citu tautu izcilākie romantiķi. Ļoti daudz jaunu atdzejojumu tapis speciāli antoloģijai, un atdzejotāju vidū ir Dagnija Dreika, Juris Kastiņš, Jānis Elsbergs, Kārlis Vērdiņš un vēl citi. Strādājot pie grāmatas, tās sastādītāju pārsteidza, ka līdz šim latviskoti nebija arī daudzi ļoti hrestomātiski cittautu romantiķu darbi, to vidū slavenais angļu dzejnieka Džona Kītsa dzejolis ‘’Oda grieķu vāzei’’, ko tagad var iepazīt Kārļa Vērdiņa atdzejojumā.

Antoloģija nav akadēmiskas izdevums, tā adresēta ikvienam dzejas mīļotājam, kas vēlas plašāk izbaudīt romantiskās dzejas nianses.