Baltijas valstu naudas vēsturi var iepazīt izstādē "100 gadi: lits, lats, krona"

Pērn 100 gadu apritēja Latvijas un Lietuvas nacionālajām valūtām – latam un litam. Šogad 95. jubileja ir Igaunijas kronai. Pavisam drīz savukārt būs 10 gadi kopš Baltijas valstis pievienojās eiro zonai. Šīs un vēl citas jubilejas kalpoja par ierosmi vērienīgai Baltijas valstu naudas izstādei "100 gadi: lits, lats, krona". Tā tapa ciešā Baltijas valstu vēstures muzeju sadarbībā, un tās centrā ir vēstījums par līdzīgo un atšķirīgo visu trīs valstu naudas vēsturē.

Izstāde jau izrādīta Viļņā, un tagad atceļojusi uz Rīgu, no 4.marta būs apskatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Vasarā tā dosies tālāk uz Tallinu.

Izstāde izseko trīs Baltijas valstu nacionālajām valūtām divos vēstures posmos. Stāsts sākas ar 20.gadsimta sākumu un liecībām, kāda nauda katrā valstī bija spēkā pirms nacionālo valūtu ieviešanas. Pēc tam varam uzzināt, kā nacionālās valūtas tika radītas, kur un kā ražoja naudu, kā katra valsts izvēlējās naudas nosaukumu un dizainu.

Var novērtēt, ka procesos un vizuālajos risinājumos visās trīs valstīs ir daudz līdzīgā, bet netrūkst arī atšķirību. Kā atzīst Vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa – nauda atspoguļo arī tautas mentalitāti, un to labi var novērtēt stendā, kurā visas trīs pirms 100 gadiem izveidotās nacionālās valūtas skatāmas viena otrai blakus.

Izstādes sadaļā ar nosaukumu "Vai bija alternatīvas?" var uzzināt, kā notika naudas nosaukumu un arī vizuālā tēla meklējumi. Lietuvā, piemēram, tika apspriesti tādi nosaukumu varianti kā "muštinis", "kaltas", "lietas", "kriptukas" un vēl citi. Mums savukārt līdzās latam virzīja arī tādus nosaukumus kā "ozols" ar mazo naudas vienību "zīle", "velta" ar mazo naudas vienību "imanta" un citus.

Apskatāmas arī naudas zīmju skices, kas iesniegtas konkursam, bet nerealizētas, to vidū īpaši izceļas lietuviešu monētas skice ar omulīgu cūciņu.

Ir arī stends, kas vēsta par to, cik dārgā piemiņā vēlāk okupācijas gados daudzi cilvēki glabāja brīvvalsts valūtu, latviešiem tā pamatā bija piecu latu monēta ar tautumeitas attēlu, no kā darināja rotas, bet līdzīgi bija arī igauņiem un lietuviešiem.

Izstādes otrā daļa vēsta par naudu Otrā Pasaules kara laikā, okupāciju posmā un nacionālo valūtu atjaunošanu 1990.gados. Līdzīgi kā pirmajā periodā uz lietuviešu naudas dominē nozīmīgu personību attēli, igauņiem līdzās personībām ir arī simboliskas ainavas, bet latviešiem – tikai latviskās vides un garīgās kultūras simboli un tikai viena personība – Krišjānis Barons kā latviskās identitātes nesējs.

Izstāde "100 gadi: lits, lats, krona" Nacionālajā Vēstures muzejā apskatāma no 4.marta līdz maija nogalei.