Fakti ir garlaicīgi, viltus ziņas – garšīgas un lipīgas. Šo seno patiesību daudzi no mums no jauna izbaudījuši “Covid-19” pandēmijas kontekstā, kad dezinformācija par pašu slimību un vakcīnām pret to izplatās kā uguns sausā zālē. Nereti ar to dalās ļaudis, kas patiešām tic šīm ziņām, taču, paši to neapjaušot, mēdz kļūt par marionetēm daudz rafinētāku spēlētāju rokās, kurus interesē vai nu peļņa vai vara, diskreditējot politiskos konkurentus.

Kādas ir jaunākās dezinformācijas tendences, kā tās atpazīt un kādēļ novēlota valsts institūciju reakcija uz dezinformāciju kļūst par cīņu ar vējdzirnavām – saruna ar domnīcas “Atlantic council” pētnieci Niku Aleksejevu.

Nika Aleksejeva darbojas starptautiskā pētnieku tīklā, kurus apvieno 20. gadsimta 50. gados dibinātās ASV domnīcas “Atlantic Council” digitālās izpētes laboratorijā jeb “Digital Forensic Research Lab”. Viņas ikdiena paiet, identificējot viltus ziņas internetā un pētot dezinformācijas rašanās un izplatības ceļus. Dezinformācijas kampaņas īpaši uzliesmo dažādās krīzēs, tāpēc nav pārsteigums, ka pēdējā laikā Nikas Aleksejevas un viņas kolēģu uzmanības centrā ir tieši dezinformācija par “Covid-19” un pret šo slimību radīto vakcīnu.

“Dezinformācija vienmēr ir bijusi aktuāla,” saka pētniece, “bet īpaši aktuāla tā ir kļuvusi tāpēc, ka tehnoloģijas ļauj tai izplatīties ātri, un jebkurš šobrīd var dezinformēt. Ja agrāk efektu galvenokārt varēja panākt tie cilvēki, kuriem bija piekļuve medijiem, tad šobrīd internets ir decentralizējis komunikāciju. Un sociālo tīklu algoritmi ļauj emocionāli pielādētai un nereti nepatiesai informācijai izplatīties ļoti ātri. Jo tā piesaista cilvēku uzmanību, notur cilvēkus šajās sociālo tīklu platformās, kuras savukārt izmanto mūsu uzmanību, lai to pārdotu reklāmas devējiem. Pēc šī tirgus modeļa strādā gan “Facebook”, gan “Google”, gan “Twitter”, un tas šo visu padara principā nekontrolējamu.”

Raidījums “Nekā personīga” pērn decembrī kopā ar Niku Aleksejevu analizēja “Covid” noliedzēju burbuļus sociālajā tīklā “Facebook” un secināja, ka daudzus no tiem veido viltus profili, kurus simtos un tūkstošos var lēti nopirkt internetā. Kas tos pērk, veido un uztur, diemžēl faktiski nav iespējams noteikt, atzīst pētniece. “Lai gan šādus profilus var izveidot un administrēt, tā identitāte ir diezgan slēgta. Brīdī, kad šie konti tiek atrasti, tos likvidē un tikpat ātri izveido jaunus,” viņa paskaidro. Bet viens no mērķiem šādu profilu veidošanai varētu būt, piemēram, uzmanības piesaiste savam biznesa projektam.

Runājot par pēdējā laikā straujus apgriezienus uzņēmušajām kampaņām pret “Covid-19” vakcīnām, Nika Aleksejeva pieļauj, ka daļa no apzināti sagrozītas informācijas izplatītājiem ir cilvēki, kuri patiešām tic, ka vakcīnas nodara ļaunu.