Ukraiņu basketbolists Dmitrijs Krivenko ir vairakkārt viesojies arī Latvijā un piedalījies "slam dunk" sacensībās. Patlaban jaunais sportists uzturas Ukrainā, Ivanofrankivskā, kur darbojas kā brīvprātīgais uz vietas un palīdz koordinēt palīdzību arī tiem, kas evakuējas uz citām valstīm. Par ikdienu kara plosītajā valstī, starptautisko atbalstu, bezspēcību un cerībām saruna ar Dmitriju Krivenko.

"Es vienkārši būvēju savu ģimenes dzīvi – pagājušajā gadā es apprecējos, tagad mēs ar sievu gaidām bērnu. Viss bija labi, tas bija perfekti un vēl 23. februārī, jā, bija pilni mediji par Krievijas iespējamo uzbrukumu, bet godīgi sakot, es domāju, ka 90% iedzīvotāju neticēja, ka tas varētu tiešām notikt," stāsta Dmitrijs.

Ukraiņu basketbolists un titulētais "dankeris" Dmitrijs Krivenko līdz kara sākumam dzīvoja Kijivā un viņa dzimtā vieta ir Harkivas reģions. Tagad Dmitrijs stāsta, ka daļa no ģimenes, tostarp sieva, ir evakuēti uz Poliju, bet viņš uzturas Ivanofrankivskā un, neskatoties uz to, ka dara brīvprātīgā darbus, viņu bieži pārņem bezspēcības sajūta un viņš secina, ka nevarētu iedomāties patlaban sevi citā valstī.

"Iepriekš dzīvoju Kijivā un es necietu fiziski, bet, kad regulāri dzirdi bombardēšanu, tad tavs mentālais stāvoklis ir tāds, kā nekad. Es nekad neesmu izjutis tādu stresu, kā tagad. Turklāt patlaban, esot jau Rietumukrainā, par karu šeit teju nekas neliecina. Jā, arī Ļvivā un Ivanofrankivskā bija raķešu apšaudes, bet to nevar salīdzināt ar Kijivu un citām vietām Ukrainā. Un tas ir traki, jo es esmu drošībā, bet ik dienu runāju ar draugiem, kas man stāsta, ka blakus nokritis lādiņš vai divas nedēļas nav elektrības un gāzes un trūkst pārtika, bet viņi saka, ka viss būs kārtībā un tu jūties tik bezspēcīgs šajā situācijā," turpina Dmitrijs.

Rietumukrainā pieeja pārtikai, medikamentiem un citām precēm ir pietiekoša un daudzus resursus arī iedzīvotāji palīdz nogādāt uz karadarbībā vairāk cietušajiem reģioniem. Arī Dmitrijs reizēm brauc uz robežu pēc medicīniskās palīdzības sūtījumiem, tāpat viņš palīdz koordinēt basketbola kopienas bērnu un jauniešu evakuēšanu no Krievijas okupētajiem reģioniem uz citām valstīm. Līdz ar karu, basketbolists pats bumbai ilgi nevarēja pieskarties, tagad reizēm uzspēlē strītbolu veselā saprāta saglabāšanai.