Saeimas Juridiskā komisija šīs nedēļas sēdē sprieda par kādu dīvainu paradoksu – privātpersonas par trokšņošanu, kas traucē citu cilvēku mieru, var saņemt administratīvo sodu par sīko huligānismu, bet juridiskās personas, piemēram, bāri un naktsklubi – nē. Kā radies šāds caurums likumdošanā un kā to plāno risināt?

Pusnaktī Rīgas centra iedzīvotāja Una ir devusies lejup no sava 5.stāva dzīvokļa uz pagrabā iekārtoto naktsklubu, lai lūgtu tā darbiniekiem pieklusināt mūziku. Viņas dēlam nākamajā dienā ir skolas eksāmens, daudzstāvu namā līdzās pieaugušajiem dzīvo vēl astoņi citi nepilngadīgie, tostarp trīs mēnešus vecs zīdainis. Kluba darbinieki nereaģē. Una atgriežas dzīvoklī un izsauc policiju.

Una un arī citi mājas iedzīvotāji ar izklaides vietu "COM Experimental Bar&Club", kas viņu naktsmieru regulāri pārvērš ellē, ir veduši sarunas kopš tā atvēršanas brīža, bet ar katru gadu trokšņa situācija tikai pasliktinājusies. Šogad kopš marta ierosinātas piecas administratīvā pārkāpuma lietas, bet bez rezultātiem. Pašvaldības policija Unai ir atbildējusi, ka neko nevar darīt. Administratīvo sodu likuma 11.pants sabiedriskās kārtības pārkāpumus, kam pieskaitāma arī trokšņošana, traktē kā sīko huligānismu, bet sodu paredz tikai fiziskām, nevis juridiskām personām. To zina arī naktsklubu darbinieki. Pēdējoreiz, kad sieviete nonāca palūgt, lai dīdžejs pieklusina basus, viņš mūziku pagrieza vēl skaļāk. Šoreiz kluba menedžeris, kas stādās priekšā kā Andrejs, norāda, ka ne Una, ne arī Latvijas Radio žurnāliste šeit nav gaidītas. Nenoregulējis mūziku, viņš tomēr iznāk parunāties uz kādu no dzīvokļiem. Tur ir ieradušies vēl divi augstāvu kaimiņi, kuri nevar aizmigt.

Basi netiek nogriezti arī pēc pašvaldības policijas ierašanās. Ir viens naktī. Policija uzkāpj līdz piektajam stāvam un pārliecinās, ka mūzika dzirdama arī tur. Andrejs basus pieklusina tikai tad, policija draud konfiscēt aparatūru.