Kas notiek divu cilvēku attiecībās, kad noslēdzas vētrainas iemīlēšanās posms? Kāpēc dažkārt idilliska ģimenes dzīve pārvēršas skaudrā traģēdijā? – šie ir daži no jautājumiem, ko savas psiholoģiskās drāmas centrā "Zēni nav meitenes" izvirzījis britu dramaturgs Deniss Kellijs.

Lugā balstīta Dārtas Danevičas monoizrāde, ko Dailes teātrī iestudējusi Diāna Kaijaka un kam pirmizrāde būs skatāma šo piektdien. Lai piekļūtu lugas kodolam, radošā grupa rīkojusi arī vairākas tikšanās ar psihoterapeitiem.

Esmu lieciniece visai neparastām pusdienām kafejnīcā "Osiris" nedēļu pirms lugas pirmizrādes. Aktrise Dārta Daneviča tajās tiekas ar psihoterapeitu Juri Batņu un filozofi Janu Kukaini. Oficiants viņiem pienes paplātes, uz kurām ēdienu vietā ir dažādi citāti no lugas, ko tad viņi visi savstarpēji apspriež.

Aktrises saruna ar speciālistiem ir gara un pamatīga, un fragmenti no tās būs lasāmi arī izrādes programmiņā, jo luga brīžiem ieved ļoti sarežģītos cilvēka psihes labirintos. Ļauj izsekot, kā galvenās varones satriecošais, lieliskais partneris, kas viņu tik ļoti atbalstīja un iedvesmoja, pārvēršas savā pretmetā un visbeidzot arī baisā varmākā, līdz notiek traģēdija. Izrādes režisore Diāna Kaijaka lugu raksturo kā spēcīgu un aktuālu dramaturģiju.

Lugas izaicinoši skaudrais vēstījums, diemžēl, nav autora vēlme šokēt, bet gan dzīves īstenība, ko apliecina arī statistika, tāpēc aktrisei Dārtai Danevičai arī svarīgi par to runāt.

Viens no jautājumiem, kas izrādes saistībā aktrisi nodarbinājis visvairāk un ko viņa vaicājusi arī psihoterapeitiem – vai ir kādas pazīmes, kas jau laicīgi var liecināt, ka cilvēkā mīt varmāka.

Režisore Diāna Kaijaka arī uzsver, ka izrādes centrā būs tieši sievietes spēks un mīlestība, ko neviena tumsa nevar apslāpēt. Dārtas Danevičas monoizrādes "Zēni nav meitenes" pirmizrāde Dailes teātrī būs 10.februārī.