Dienvidamerikas valsts Čīle šonedēļ lēma saīsināt darba stundu skaitu nedēļā. 45 stundu vietā darbiniekiem turpmāk būs jāstrādā 40 stundas nedēļā. Tas gan joprojām ir augstāks nedēļā nostrādāto stundu skaits, ja salīdzinām to ar citām pasaules valstīm. Eiropā un citviet arvien plašāk runā par pāriešanu uz četru darba dienu nedēļu, tiesa uz šādu izmaņu ieviešanu valsts līmenī politiķi nav īpaši naski un pārsvarā ar to eksperimentē uzņēmumi. Aplūkojam, cik daudz cilvēki dažādās pasaules valstīs nedēļā pavada strādājot.

Čīles kreisā valdība šīs nedēļas pārliecinošo balsojumu par darba stundu samazināšanu sveica kā lielu panākumu un izrāvienu darbinieku tiesību jomā. Nākamo piecu gadu laikā darba stundu skaits nedēļā no 45 stundām tiks samazināts līdz 40. Šī ir jau otrā reize, kad šī Dienvidamerikas valsts samazina darba stundu skaitu. Pirmo reizi tā to izdarīja 2005.gadā. Toreiz čīliešiem nedēļā darbā bija jāpavada 48 stundas. Saskaņā ar OECD datiem Latīņamerika joprojām ir tā pasaules daļa, kur darba stundu skaits ir vislielākais. 48 stundu darba nedēļa joprojām ir Argentīnā, Meksikā, Peru un Panamā. Savukārt Brazīlijā cilvēki strādā 44 stundas nedēļā. Citādāka situācija vērojama Eiropā. Piemēram, Francijā darba nedēļā tiek nostrādātas 35 stundas, bet produktivitāte ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā un starp OECD valstīm. Arī Islandē darba nedēļa ir 35 vai 36 stundas gara. Tikmēr citās valstīs tā pārsvarā ir ap 40 stundām un cilvēki strādā piecas dienas nedēļā.

Tomēr arvien biežāk tiek runāts par pāreju uz četru darba dienu nedēļu. Ar šādu ideju pārsvarā eksperimentē uzņēmumi. Un uz šādām pārmaiņām aicina arī darbinieki. Piemēram, Eiropas lielākā industriālā arodbiedrība, Vācijas „IG Metall”. Tā šomēnes aicināja nevis vienkārši palielināt atalgojumu valsts metālapstrādes darbiniekiem, bet pāriet uz četru dienu darba nedēļu, saglabājot pašreizējo algu.

Ar četru darba dienu nedēļu eksperimentējušas arī Skotija, Velsa, Zviedrija, Spānija, Islande un citas. Beļģija jau piedāvā četru darba dienu nedēļu tiem, kas to vēlas. Jauns eksperiments sācies šonedēļ Spānijā, Valensijā, kura laikā četru darba dienu nedēļu izmēģinās gan privātā sektora pārstāvji, gan administratīvā līmeņa darbinieki. Pilsētas iedzīvotāju viedokļi atšķiras. Kāds vīrietis uzskata, ka darba dienu skaitam nav nozīmes. Savukārt kāda sieviete uzskata, ka četrās darba dienās nekāda strādāšana nesanāk.

Globālā personāla atlases uzņēmuma „Manpower Group” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jonas Pricings neuzskata, ka pāreja uz četru darba dienu nedēļu notiks masveidā un būs kļūs par plaši izplatītu, taču tas nenozīmē, ka šī ideja nekļūst izplatītāka.

Joprojām turpinās pētījumi. Pērn Lielbritānijā tika veikts vērienīgs eksperiments, kurā piedalījās 61 organizācija ar aptuveni 2900 darbiniekiem. Pus gadu organizāciju darbinieki piekrita strādāt četras darba dienas nedēļā. Turpina viens no eksperimenta autoriem, nevalstiskās organizācijas „Darba laika samazināšanas izcilības centrs” pārstāvis Džo O’konors.

Pēc šī eksperimenta par četru darba dienu nedēļu aktīvāk sākuši interesēties arī Amerikas Savienoto Valstu štati. To vidū ir Kalifornija, Ņujorka un Merilenda, kas jau izstrādājuši dažādas izmaiņas. Arī federālā līmenī ASV nesen tika ierosinātas izmaiņas, darba stundu skaitu nedēļā samazināt no 40 līdz 32. Šī nav pirmā reize, kad amerikāņi centušies īsināt darba stundu skaitu, taču līdz šim tas nav beidzies veiksmīgi.