Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati, šī gada janvārī Latvijā bija nodarbināti 7392 Ukrainas valsts piederīgie. Ja algotu darbu ukraiņi visbiežāk uzsāk sabiedriskajā ēdināšanā – restorānos vai mobilās ēdināšanas uzņēmumos, tad kā saimnieciskās darbības veicēji Ukrainas iedzīvotāji visbiežāk reģistrējušies kā frizieri un skaistumkopšanas jomas pārstāvji. Katrs Ukrainas valsts piederīgais, uzsākot algotu darbu vai saimniecisko darbību Latvijā, saņem pabalstu vienas minimālās algas apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa stāsta, ka lielākā daļa Ukrainas valsts piederīgo, kas Krievijas uzsāktā kara dēļ nonākuši Latvijā, šeit strādā algotu darbu.

Uzņēmēja Svitlana Epple uz Latviju atbrauca pirms pusotra gada, kad vēl nebija sācies Krievijas iebrukums Ukrainā. Kijivā viņa strādāja dažādos uzņēmumos vadošos amatos mārketinga jomā un Rīgā ieradās pēc darba devēja uzaicinājuma. Svitlana šeit apprecējās un saprata, ka ļoti pietrūkst domubiedru un biznesa kontaktu.

Sākumā sievietes vienkārši satikās un parunājās, bet, kad domubiedru pulciņš izauga līdz 30 dalībniecēm, Svitlana nodibināja sieviešu uzņēmēju klubu. Tagad satikšanās notiek regulāri un kluba biedres maksā arī noteiktu dalības maksu.

Kad vaicāju, ar ko atšķiras uzņēmējdarbības vide Latvijā un Ukrainā, Svitlana stāsta, ka vispirms jau atšķiras iedzīvotāju mentalitāte.

Svitlana Epple stāsta, ka viņa vadītā sieviešu uzņēmēju kluba darbā jau iesaistījušās arī uzņēmējas no Viļņas un Kauņas un viņas mērķis ir kluba darbību attīstīt arī starptautiskā mērogā.