Jau nedēļu notiek pieteikšanās valsts valodas pārbaudēm Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā un kam iepriekš bijušas nepilsoņu pases vai Latvijas pilsonība. Atbilstoši grozījumiem Imigrācijas likumā 1.septembrī viņu uzturēšanās dokumenti Latvijā kļūs nederīgi, ja nebūs nokārtots latviešu valodas eksāmens. Šādu cilvēku mūsu valstī ir nepilni 18 000, daudziem latviešu valoda jāmācās no nulles. Kā varējām nonākt šādā situācijā un ko domā paši tajā iesaistītie Krievijas pilsoņi.

Ar Jekaterinu runājam krieviski, jo latviski viņai sazināties ir grūti, gandrīz neiespējami. Kaut gan Latvijā pavadīti 49 gadi, viss darba mūžs, turklāt – profesijā, kas saistīta ar klientu apkalpošanu. Viņa atklāj savu dzīvesstāstu. Atbraukusi no Krasnojarskas novada Sibīrijā līdzi puisim no Daugavpils, ieprecējusies Latgales vecticībnieku ģimenē. Jekaterinai tad bija tikai divdesmit, bet tūdaļ būs 70. Izaudzinājusi divus bērnus, nu jau auklē mazbērnus, arī mūsu telefonsarunas laikā fonā lallina trīsgadīgā Aurora. Visas viņas atvases ir Latvijas pilsoņi, znots ir latvietis, Jaketarinai vienīgajai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija nepilsones pase. Bet nepilnu 55 gadu vecumā, tātad ap Latvijas iestāšanās laiku Eiropas Savienībā, viņa izšķīrās par labu Krievijas pilsonībai. Sieviete vairakkārt uzsver – tas notika nevis politisku, bet ļoti pragmatisku iemeslu dēļ.

Pārskatīt uzturēšanās atļaujas ap 25 000 Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu, kam iepriekš bijušas nepilsoņu pases vai arī Latvijas pilsonība – tas bija politisks lēmums Ukrainas kara situācijā pirms 14.Saiemas vēlēšanām. Par to jājautā nevis ierēdņiem, bet politiķiem, kas par to balsoja – tā atbild Iekšlietu ministrijā.

Tās pakļautības iestāde – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – administrē dokumentu sakārtošanas tehniskos aspektus, latviešu valodas eksāmenu procedūru savukārt pieskata Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzītais Valsts izglītības satura centrs. Reģistrēšanos pārbaudījumiem Krievijas pilsoņiem atvērta 1.februārī un noslēgsies 24. martā, bet eksāmeni notiks no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā.

VISC pārstāve Liene Bērziņa Latvijas Radio apstiprināja, ka ik dienu zināšanu pārbaudei reģistrējas vidēji 200 – 300 Krievijas pilsoņu. Tātad šobrīd pirmo soli uz veiksmīgu uzturēšanās atļaujas nokārtošanu spēruši aptuveni 10% no mērķa grupas, kas skaitliski ir ap 18 000 liela. No valodas eksāmeniem atbrīvoti 75 gadu vecumu sasniegušie un arī tie, kas ieguvuši izglītību latviešu valodā, kā arī cilvēki ar nopietnām veselības problēmām.

Manis uzrunātā Jekaterina šajos izņēmumos neietilpst, bet viņa pagaidām eksāmenam nav pieteikusies. Baidās, ka pieticīgo A2 latviešu valodas līmeni nevar uzrādīt. Zinot alfabētu, bet izlasīto nesaprotot. Jekaterina ir pārvākusies uz Rīgu pie meitas un apmeklē latviešu valodas kursus, taču 70 gados valoda vairs neaizķeras. Bet arī dzimtajā Sibīrijā viņu neviens negaida, te ir visa ģimene. Jekaterina atzīstas, ka dzīvo bailēs par nākotni.