Decembrī klajā nāks ļoti apjomīga neatkarīgās Latvijas kino veltīta monogrāfija "Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020". Grāmata ir kolektīvs veikums, un tās autori ir Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku grupa.Grāmatu veido trīs nodaļas, kas ļauj izsekot Latvijas kino attīstībai 30 gadu laika posmā – no absolūtas nestabilitātes 90.gadu sākumā līdz zināmam briedumam, kas Latvijas kino raksturīgs šodien.

30 gadu ir jau pietiekami ilgs laika posms, lai tajā notikušās parādības izvērtētu kā noteiktu kopumu – ar šo pārliecību kino pētnieki tad arī ķērās pie fundamentālā pētījuma par jaunāko laiku Latvijas kino. Šie 30 gadi mūsu kino ir bijis milzīgu pārmaiņu laiks, bet cik šīs pārmaiņas ir bijušas lielas un dziļas – to pētnieki apjauta tieši darba procesā – atzīst grāmatas galvenā redaktore Dita Rietuma, kas pētījumu prezentēja Kultūras akadēmijas konferencē "Kultūras Krustpunkti". Pa šo laiku Latvijas kino ir atgriezies Eiropas kultūrtelpā, bet 90. gadu sākumā tas nozīmēja sākt visu gandrīz no nulles.

Arī visas tālākās trīs desmitgades ir prasījušas ārkārtīgu piepūli, faktiski nemitīgu cīņu, lai kino nozare nonāktu šī brīža situācijā, kad mēs jau varam runāt par sava veida briedumu.

90.gadu sākumā kino nonāca īpašā situācijā ne tikai tādēļ, ka bija jāmeklē nauda, bet arī tādēļ, ka bija jāmeklē sava vieta pilnīgi citā izplatīšanas sistēmā ar orientāciju uz Eiropu un ar mēģinājumiem iekļauties festivālu apritē. Tas bija ļoti sarežģīts un no pētnieku viedokļa arī ļoti interesants laika posms, bet cilvēciskā aspektā ļoti dramatisks, jo pārvilka svītru daudzu radošu cilvēku darbībai nozarē. Grāmata dos arī iespēju izsekot, kā ir attīstījusies filmu izplatīšanas un izrādīšanas sistēma pēdējo 30 gadu laikā.

Kopumā grāmatu veido trīs pamatnodaļas, ko papildina mazāka apjoma pētījumi, un tajā apskatīti tādi temati kā Latvijas filmu nozares finansējums, žanriskais piedāvājums, korelācija ar auditoriju, operatora mākslas attīstība, tehnoloģiskās izmaiņas, kopražojumi, kā arī programma ‘’Latvijas filmas Latvijas simtgadei’’, kas bijis ļoti nozīmīgs etaps mūsu kino attīstībā gan auditorijas piesaistes ziņā, gan finansiālās atveseļošanās procesa ziņā.

Pētījumu autoru vidū ir Zane Balčus, Inese Boka-Grūbe, Dārta Ceriņa, Elīna Reitere, Dāvis Sīmanis, Ieva Viese-Vigula, Daniela Zacmane un vēl citi kino pētnieki. Grāmatas galvenā redaktore Inga Pērkone pievērš uzmanību, ka šāda veida izdevumiem ne tik raksturīgi – bet grāmatā iekļauta arī sadaļa, veltīta kino teorijai un kritikai.

400 lappušu biezā, neatkarīgās Latvijas kino veltītā monogrāfija "Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020" klajā nāks decembra nogalē.