Nedēļas nogalē skatītājiem Rīgā durvis vērs, iespējams, neparastākā jaunā kultūrvieta – tā atradīsies Sarkandaugavas vēsturiskajā gumijas fabrikā “Provodņik”. Gigantiskajā 19. gadsimta rūpnīcas ēkā, kas pēc Otrā pasaules kara bija pazīstama kā Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, divus mēnešus darbosies laikmetīgās mākslas, teātra un dejas kultūrtelpa ar provokatīvu nosaukumu “Točka”. To veido Latvijas jaunie mākslinieki ar mērķi saliedēt dažādas mākslas nozares un kopā ar skatītājiem meklēt atbildes uz jautājumu, kādas vērtības sabiedrībai nepieciešamas mūsdienās, bet no kādām pagātnes paliekām mums beidzot jāatvadās.

Idejas autores ir Beatrise Zaķe un Pamela Butāne – viņas darbojas teātra režijā, scenogrāfijā, producē pasākumus un “Provodņika” iekārtošanā visu dara pašas saviem spēkiem:

Līdzās Beatrisei Zaķei un Pamelai Butānei radošajā komandā ir arī horeogrāfs Rūdolfs Gediņš, filozofs Pēteris Andrušaitis, dizainers Klāvs Priedītis. Visi strādā brīvprātīgi. Bet kā tad viss sākās? Abas jaunās mākslinieces sākumā meklējušas vien nelielas telpas savai teātra apvienībai “PERFOrācija”, bet apstākļi piespēlējuši iespēju uz brīdi tikt pie veseliem 20 tūkstošiem kvadrātmetru. Telpu īpašnieks “Realto” nācis pretī ar īres maksu, ko palīdz nosegt pašvaldības grants. Magnēts apmeklētājiem varētu būt ne tikai mākslas projekti, bet arī pati fabrikas ēka.

Beatrise Zaķe: “Sarkandaugava visu laiku ir bijusi tāds maģiski nesaprotamais punkts – labāk ātrāk cauri, nekā piestāt! Par to mums oktobrī būs arī viena izrāde, ko taisīsim kopā ar vietējiem bērniem – kā ir uzaugt šeit, šajā vidē? Arī šis nosaukums “Točka” - it kā tas ir žargons; mēs, protams, ar to provocējam. Arī pirmie komentāri bija – ah, jaunieši, nesaprot neko... Bet mūsu mērķis arī diskusiju programmās ir diskutēt par to, kas ir latvietība, kādas vērtības mums vajag saglabāt, kādas nē...”