Lai gan pat vislabākās digitālās iespējas nespēj pilnībā aizstāt dzīvās klātbūtnes sajūtu koncertā, pašlaik mūziķiem ekrāns uz laiku kļuvis par vienīgo starpnieku, kā sarunāties ar klausītāju.

“Esmu vecmodīga,” smejas pasaulē pazīstamā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna. Ikdienā viņas gaumē nav ne sociālie tīkli, ne digitālie koncerti. Taču vīrusa krīzes radītajā sastingumā Berlīnē dzīvojošā mūziķe ar automašīnu devās pāri visai Vācijai, lai sniegtu tiešraides koncertu tukšā Dortmundes koncertzālē. Viņas spēlētā Johana Sebastiana Baha un Filipa Glāsa ērģeļmūzikas programma vēl nākamos divus gadus būs skatāma ierakstā sociālajā tīklā “Facebook”. Par šī neparastā koncerta aizkulisēm, emocijām un pārdomām Lieldienu tuvumā stāsta Iveta Apkalna.

Latvijas Radio Ivetu Apkalnu sazvana viņas mājās Berlīnē dažas dienas pēc koncerta Dortmundes koncertzālē. Mūziķes dienas pašlaik sākas bez ierastās rīta steigas – nav jāsteidzas ne uz mēģinājumiem, ne lidostu, ne jāpieskata, lai bērni nenokavētu skolu. Bet šis relatīvā miera laiks māksliniekiem nav viegls – ik brīdi ienāk zvani par atceltiem vai pārceltiem koncertiem, saasinot jau tā skaudro pēkšņās dīkstāves apjausmu, kad neko vairs nevar plānot un nav skaidrs, cik ilgi vēl būs jādzīvo bez skatuves. Šādos apstākļos arī dzimusi ideja par koncertu Dortmundē.

“Šī ideja, manuprāt, radās vairākiem cilvēkiem vienlaikus. Bet pirmais prāts, kas šo ideju izteica, bija mans vīrs Jenss, skaņu režisors. Lieta bija tāda, ka “Takt1”, kas nu jau labu laiku ir viens no vadošajiem “dzīvo” koncertu tiešraidītājiem internetā, ar mums sazinājās, lai diemžēl atceltu vairākus jau paredzētus koncertierakstus un tiešraides. Protams, mēs visi zinām daudz skandināto teicienu, ka katra krīze ir arī iespēja, un sarunas laikā mums uzreiz radās doma, ko mēs varētu darīt. Ar orķestri, kvartetu vai kori vairs uz skatuves atrasties nedrīkst. Es pat nedrīkstētu ņemt līdzi ērģelnieka asistentu vai nošu šķīrēju, jo distance būtu pārāk tuva,” saka Apkalna.

Dortmundes koncertzāle viņai esot īpaša, jo pirms vairāk nekā 15 gadiem tā viena no pirmajām aicinājusi ērģelnieci sniegt solokoncertus. Vēl pavisam nesen – šā gada februārī – Iveta Apkalna tur uzstājās ar citu programmu, tādēļ atgriešanās sev tik tuvā koncertzālē šķita likumsakarīga. Taču spēkā esošie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visu diezgan pamatīgi sarežģīja.

“Sākot ar to, kā tur nokļūt, cik cilvēku mēs telpā drīkstam atrasties, vai vienā režijas telpā var atrasties skaņu un video režisors, un beidzot ar to, kur mēs vienu nakti Dortmundē varam pārlaist? Tā bija liela problēma, jo gandrīz visas viesnīcas ir slēgtas. Mēs laikam to vienu nakti bijām vienīgie viesi vienā no pēdējām atvērtajām viesnīcām...” Apkalna atklāj uzstāšanās aizkulises, kas koncerta klausītājiem varētu pat nenākt prātā.