Eiropas Savienības ekonomika ir izvairījusies no recesijas un tas ļauj palielināt arī izaugsmes prognozes 2023. gadam. Ar šādiem datiem iepazīstinājusi Eiropas Komisija. Vienlaikus Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs atzīst, ka investoru un kompāniju vidū valda neskaidrība un satraukums par ģeopolitisko situāciju pasaulē, kas varētu veikt zināmas korekcijas arī šajās prognozēs.

Pagājušā gada novembrī Eiropas Savienības prognozes liecināja, ka divus ceturkšņus pēc kārtas bloka ekonomika piedzīvos negatīvu izaugsmi, jeb recesiju. Šādas prognozes veicināja Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tā radītās sekas, īpaši Eiropas enerģijas tirgos.

Taču tā vien liekas, ka Eiropas Savienības un dalībvalstu kopīgā rīcība ir nesusi rezultātus un, kā ir paziņojis Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni, 2023. gadu varam uzsākt ar pozitīvām ziņām.

Ja iepriekš negatīva izaugsme tika prognozēta trijām valstīm, tad tagad tāda ir vairs tikai viena – Zviedrijai tiek prognozēts 0,8 procentu ekonomikas kritums. Par Eiropas Savienības ekonomisko dzinējspēku uzskatītā Vācija tomēr saglabās 0,2 procentu izaugsmi, kas ir aptuveni par vien u procentpunktu augstāk, nekā iepriekš domāts. Un, visbeidzot, trešā valsts, kurai tiek prognozēta izvairīšanās no recesijas, ir Latvija – tai izaugsme tiek prognozēta 0,1 procents. Tādām valstīm kā Igaunija, Lietuva un Polija izaugsmes rādītāji ir nedaudz pazemināti, bet pārējām valstīm tie paliek vai nu paredzētajā līmenī, vai arī tiek sagaidīts neliels kāpums.

Kā uzsvēris Džentiloni, kopumā šie rādītāji liecina par Eiropas Savienības noturību un to, cik nozīmīga ir kopējā atbilde uz dažādiem satricinājumiem. Taču pēc komisāra vārdiem, priekšā vēl ir grūts laiks un daudz kas būs atkarīgs no ģeopolitiskā saspīlējuma un tā, vai un cik ilgi turpināsies karš Ukrainā. Komisārs atzīst, ka neskaidrība valda gan investoru, gan kompāniju vidū, gan ekonomikā kopumā.

To apliecina arī tādi rādītāji, kā inflācija, kurā nav iekļautas pārtikas un enerģijas cenas – šie rādītāji ir turpinājušie pieaugt arī janvārī.

Kā norāda izdevums "Politico", pašreizējā situācija rada vēl vairākus riskus. Piemēram, zemais bezdarba līmenis var veicināt strauju algu kāpumu un palielināt inflācijas spiedienu. Un lai arī gāzes krātuves pēc šīs ziemas ir piepildītas salīdzinoši vairāk, nekā citus gadus, un patēriņš ir samazinājies, pirms nākamās ziemas krātuves piepildīt tomēr var būt diezgan izaicinoši. Vienlaikus tiek prognozēts, ka šajā situācijā dalībvalstu centrālās bankas varētu pastiprināt monetārās politikas uzraudzību, izraisot šoka viļņus banku sistēmā, jo parādos varētu nonākt gan uzņēmumi, gan arī, piemēram, hipotekāro kredītu ņēmēji. Tas, savukārt, varētu veicināt pārmaiņas arī nekustamo īpašumu tirgū.

Eiropas biržu indeksi uz Eiropas Komisijas ziemas ekonomikas prognozēm reaģēja ar piesardzīgu kāpumu. Tagad tiek gaidīta reakcija arī no ASV Federālo rezervju sistēmas. Jau šodien ir paredzēts publiskot ASV patēriņa cenu indeksa datus, no kuriem būs atkarīgs, kāda būs turpmākā ASV finanšu ministrijas rīcība.