Dānijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtiskas tēmas ir breksita ietekme, kā arī imigrācija. Kopš iepriekšējām vēlēšanām 2014.gadā politiskā dinamika gan ir mainījusies. Toreiz visvairāk balsu ieguva eiroskeptiskā Dānijas Tautas partija, taču šoreiz tai prognozē pieticīgākus rezultātus. Turklāt drīzumā Dānijā gaidāmas arī nacionālā parlamenta vēlēšanās – nav izslēgts, ka tās varētu notikt vienlaikus ar Eiropas vēlēšanām.

Nepilnu sešu miljonu iedzīvotāju lielā Dānija Eiropas Savienībai – toreiz vēl Eiropas Ekonomikas kopienai – pievienojās 1973.gadā kopā ar Īriju un Apvienoto Karalisti. Tā bija tā dēvētā „pirmā paplašināšanās”, dalībvalstu skaitu palielinot līdz deviņām. Dānija pievienojās galvenokārt pragmatisku un ekonomisku iemeslu dēļ, jo iestājās ar Apvienotā Karaliste – tās svarīga tirdzniecības partnere. Kad dalībai blokā pieteicās Londona, to izdarīja arī Kopenhāgena.

Līdzīgi kā britiem, arī Dānija sev izcīnījusi vairākus īpašus izņēmumus no Eiropas Savienības līgumiem. Piemēram, tā drīkst izvēlēties nepievienoties eirozonai, un nacionālā valūta joprojām ir krona. Tāpat Eiropas Savienībā Dānijai paredzēti izņēmumi attiecībā uz Kopējo drošības un aizsardzības politiku, tieslietām un pilsonību.