Mūsdienās vairākas nozares piedzīvo izmaiņas, tāpēc iedzīvotājiem, lai noturētos darba tirgū, ar vienreiz iegūtām zināšanām vairs nepietiek. Šīs valdības deklarācijā ietverta apņemšanās uzlabot darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Ekonomikas ministrija nākotnē prognozē mazkvalificēta darba veicēju pārpalikumu, tāpēc īpašu uzmanību pievērš digitālo prasmju apguvei.

Pagājušā gada beigās valstī reģistrētais bezdarba līmenis bija 6,1%. Mazāk apmaksātās profesijas – palīgstrādnieki, veikalu pārdevēji, apkopēji, ceha strādnieki un citi profesiju pārstāvji gada beigās visvairāk ir reģistrējušies bezdarbniekos. Taču tajā pašā laikā šo profesiju pārstāvji visātrāk iekārtojas darbā, stāsta Ekonomikas ministrijā. Nākotnē ministrija paredz mazkvalificēta darba veicēju pārpalikumu. 2030. gadā tie varētu būt 95 tūkstoši iedzīvotāju, skaidro ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Taču vēl lielāka problēma darba tirgū ir vidējās profesionālās izglītības posmā, kur nozarēs varētu iztrūkt gandrīz 70 tūkstoši darbaroku. Tāpēc pārkvalifikācija un prasmju paaugstināšana ir svarīgi instrumenti, lai atbalstītu iedzīvotāju spēju pielāgoties mūsdienu tehnoloģiju radītajām izmaiņām. Tādējādi neatstājot nākotnē lielu iedzīvotāju daļu bez darba.

Nepieciešams pārmaiņās iesaistīt arī uzņēmējus, lai radītu pieprasījumu pēc augstāk apmaksātām darba vietām.

Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina skaidro, ka pieaugušo izglītības programmās pēdējo gadu laikā jau 80 tūkstoši nodarbināto apguvuši jaunas prasmes un kvalifikāciju, kas atbilst darba tirgus prasībām. Viņa norāda, ka īpašs uzsvars tiek likts uz digitālajām iemaņām.

Nodarbinātības valsts aģentūras Attīstības un analītikas departamenta direktore Eva Lapsiņa teica, ka bezdarbnieku profils uzlabojas. Viņi ātrāk atrod darbu. Arī samazinājies pirms pensijas vecuma bezdarbnieku skaits. Digitālās prasmes klientu vidū pieaug. Tās jau ir aptuveni trešdaļai bezdarbnieku. Taču neizpaliek mācību programmas.

Nozaru ministrijas plāno atbalstīt augsti kvalificēta un profesionāli sagatavota darbaspēka piesaisti. Un, ja trūkst speciālu pašu mājās, tad cer īpaši veicināt tautiešu remigrāciju, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju.