Turpinām lielākā pietuvinājumā aplūkot Valsts prezidenta amata kandidātus. Pēc tam, kad pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits bija paziņojis, ka uz otro termiņu nekandidēs, partija „Jaunā Vienotība”, kura iepriekš bija virzījusi tieši Levitu, nāca klajā ar vēsti par trim citiem spēcīgiem augstākā valsts amata varbūtējiem pretendentiem. Tie bija kādreizējais premjers, tagad – eirokomisārs Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Galu galā partija izvēlējās vienu kandidātu – Rinkeviču.

Izvēli uz Valsts prezidenta amatu virzīt Edgaru Rinkēviču (JV) premjers Krišjānis Kariņš (JV) pamatoja ar pārliecību, ka pašreizējais ārlietu ministrs spētu pildīt tādus valsts vadītāja uzdevumus kā pārstāvēt valsti starptautiski, gādāt par drošību un noturēt „skaidro kursu”, kuru valsts ietur jau vairāk kā 30 gadus. Iespējams, Rinkēvičs ir tik kvalificēts šim amatam, cik vien iespējams, izteicās Krišjānis Kariņš.

Ministru prezidents arī atzīmēja, ka Rinkēvičs ir ārlietu ministrs jau vairāk nekā 10 gadus – šajā amatā viņš ir kopš 2011. gada oktobra. Tādējādi viņš ir otrais visilgāk šajā postenī strādājušais Eiropas Savienības valsts ārlietu ministrs aiz sava Luksemburgas kolēģa Žana Aselborna. Līdz ar to no profesionalitātes viedokļa iešūpošanās Valsts prezidenta amatā Rinkevičam nebūs vajadzīga, atzīmēja bijušais ārlietu un vēlāk – aizsardzības ministrs, tagad – Ziemeļeiropas Politikas centra vadītājs Artis Pabriks.

Kā ilggadējs ierēdnis viņš pārzina iekšējo konjunktūru, labi izjūt situāciju, zina, kad paklusēt, kad neklusēt – līdzīgi kā Pabriks izsakās arī Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga, kura laikrakstā „Diena” rakstīja par valsts aizsardzības tematiem laikā, kad Rinkēvičs bija Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

Profesionalitāte gan nav vienīgā Valsts prezidenta amatam nepieciešamā kvalitāte. Kā uzsver Artis Pabriks, tā kā sabiedrība pašlaik ir ļoti sašķelta, valsts vadītājam būtu jāspēj būt tās vienotājam. Vai Edgars Rinkēvičš varētu iemantot tādu popularitāti un kļūt par visas tautas prezidentu? Viņa reitings, esot ministra amatā, bijis salīdzinoši augsts. Tā nav tukša slava, kas nāk līdz ar amata nosaukumu tikai tāpēc, ka daži ministri pēc definīcijas ir populārāki par citiem, norāda Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks. Rinkēvičs ir piedalījies Saeimas vēlēšanās, kurās tauta ar plusiņiem un mīnusiņiem biļetenos atzīmē savas simpātijas vai antipātijas, un šo zīmju proporcija runājot ārlietu ministram par labu.

Edgars Rinkēvičs pats tūdaļ pēc nominēšanas Valsts prezidenta amatam apliecināja – ņemot vērā laiku, kādā pašlaik dzīvojam, proti, karu Ukrainā un starptautisko vidi, kas strauji mainās, iekšējā un ārējā drošība būs Valsts prezidenta galvenais uzdevums.

Komentējot Rinkēviča nosauktās prioritātes, Gunta Sloga norāda – aizsardzība, drošība, ārpolitika ir neapšaubāmi svarīgas , taču pagaidām Valsts prezidenta amata kandidāts maz izteicies par sabiedrības sašķeltību un sasāpējušiem jautājumiem, piemēram, izglītības un medicīnas jomā. Taču vairākums Latvijas Radio uzrunāto ekspertu, to vidū arī diplomāti, kuri diplomātiski izvēlējās palikt „aiz kadra”, uzskata, ka Edgara Rinkēviča izredzes tikt ievēlētam par valsts galvu ir visai augstas – „Jaunā Vienotība” diez vai būtu virzījusi pastiprinātai publiskai apspriešanai šādu politisku smagsvaru, ja pastāvētu augsts risks ciest fiasko.