Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un labāk sagatavotu bloka ekonomiku pārejai uz zaļāku saimniekošanu, Eiropas Komisija (EK) 2019.gadā izveidoja 724 miljardu eiro vērto „Atveseļošanas un noturības mehānismu”. Dalībvalstīm atšķirīgi sokas ar tām atvēlētā finansējuma saņemšanu. Kamēr dažas dalībvalstis sekmīgi izpilda prasības līdzekļu saņemšanai, tikmēr citas var neiekļauties prasītajos termiņos vai saņemt mazāku finansējumu labākas ekonomiskās situācijas dēļ.

Viena no Covid-19 vissmagāk skartajām ES dalībvalstīm bija Itālija, kam no „Atveseļošanas un noturības mehānisma” pienāktos 68,9 miljardi eiro. Taču pašlaik izskatās, ka Itālija nespēs izlietot šo apjomīgo summu līdz 2026.gada beigām, kas ir gala termiņš, līdz kuram ES dalībvalstīm ir jāīsteno plānotās reformas un investīcijas.

Itālijas bijušais ekonomikas un finanšu ministrs Džovanni Trija nenoliedz, ka viņa valsts rīkojas gausi, taču uzskata, ka „Atveseļošanas un noturības mehānisma” īstenošana norit sasteigti.

Trija piedāvā panākt vienošanos ar EK par atsevišķu programmu pagarināšanu, lai tās varētu labāk īstenot un nelietderīgi netērētu naudu. Taču Itālijas valdība pagaidām nav vērsusies pie EK ar lūgumu pagarināt līdzekļu izmaksu pēc 2026.gada. Šāda pagarinājuma panākšana būtu arī ļoti sarežģīta, jo tam ir nepieciešama visu 27 bloka dalībvalstu piekrišana.

Arī Bulgārijai īpaši nesokas ar pašas uzņemto saistību izpildi, lai varētu saņemt no ES valsts ekonomikas atveseļošanai iezīmētos 6,27 miljardus eiro. Tas ir saistīts ar ieilgušo politisko krīzi, ko nespēja atrisināt arī aprīļa sākumā notikušās kārtējās parlamenta vēlēšanas. Sarežģījumus rada arī tas, ka Brisele vēlas, lai Bulgārija nāktu klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā palielināt zaļās enerģijas patēriņu valstī, savukārt Sofija prāto, kā saglabāt darbavietas akmeņogļu ieguves reģionos.

Ja atsevišķas dalībvalstis riskē zaudēt „Atveseļošanas un noturības mehānisma” finansējumu savas neizdarības dēļ, tad citas var saņemt mazāk līdzekļu, jo to ekonomika pēc pandēmijas ir atveseļojusies labāk, nekā cerēts. Piemēram, Beļģija no mehānisma saņems par 25% mazāk naudas, nekā bija paredzēts.

Jau sākotnēji EK uzsvēra, ka 30% no iespējamā piešķīruma būs saistīti ar reālo ietekmi uz katras dalībvalsts iekšzemes kopproduktu (IKP) 2020. un 2021.gadā. EK 2020.gada rudenī prognozēja, ka Beļģijas IKP laikā no 2020. līdz 2021.gadam samazināsies par 4,6 procentpunktiem, bet faktiski šajā laika posmā Beļģijas IKP pieauga par 0,1 procentpunktu.

Arī Slovēnija marta beigās no EK saņēma vēsti, ka tā saņems mazāk nekā 85% no tai sākotnēji atvēlētās naudas – arī tāpēc, ka ekonomikas izaugsme bija labāka, nekā prognozēts.

Šī iemesla dēļ būs jāsamazina vairāku Slovēnijas iesniegto projektu izmaksas vai arī no tiem būs jāatsakās pavisam. Slovēnijas Atveseļošanas un noturības biroja vadītājs Josips Mihaličs ir vīlies, taču uz notikušo raugās filozofiski.

Savukārt Polijai un Ungārijai atvēlētie „Atveseļošanas un noturības mehānisma” līdzekļi faktiski ir iesaldēti, jo EK bažījas par demokrātijas un tieslietu sistēmas stāvokli abās dalībvalstīs.

Eiropas Prokuratūras vadītāja Laura Kovesi nesen informēja, ka 2022.gada beigās visā ES bija aktīvas 15 izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem izkrāpt līdzekļus no „Atveseļošanas un noturības mehānisma”. Kovesi prognozēja, ka nākotnē krāpšanas gadījumu skaits pieaugs, jo pašlaik tikai sāk īstenot daudzus „Atveseļošanas un noturības mehānisma” finansētos projektus. Viņai piekrita arī Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja Monika Holmeiere.

Tāpat kā attiecībā uz visiem ES izdevumiem, arī šajā gadījumā ir ieviestas pārbaudes, lai nodrošinātu atbildību. Tomēr pirms mēneša Eiropas Revīzijas palāta pauda bažas, ka trūkst pārbaudītu datu par to, vai un kā dalībvalstis pārliecinās, vai „Atveseļošanas un noturības mehānisma” finansētie projekti atbilst gan ES, gan valstu noteikumiem. Institūcija aicināja EK labot šo situāciju.