Katrā no mums mīt ļoti interesanti paradoksi, tikai tie jāprot ieraudzīt – uzskata gleznotāja Rasa Šulca. Iespējams, labs sabiedrotais, lai to īstenotu, būs tieši viņas jaunā personālizstāde "Dvīņu paradokss", ko 24.jūlijā atklās izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa".

Rasu Šulcu allaž interesējušas ne tik ierastas mūsu dzīves parādības un cilvēka izpausmes, un šoreiz viens no impulsiem izstādei bijis kāds ģeniālā zinātnieka Alberta Einšteina eksperiments, kas māksliniecē raisījis ļoti plašas pārdomas par to, cik relatīvs jēdziens patiesībā ir laiks, cik smalka robeža ir starp objektīvo un subjektīvo, reālo un nereālo.

Rasas Šulcas izstādēs allaž ir svarīga kopējā noskaņa, ko veido gleznas saspēlē ar telpu un arī skaņu. Šoreiz it kā reālie, bet vienlaikus sirreālie darbi ļoti labi iekļaujas Rīgas mākslas telpas vidē, kas ir speciāli izstādei īpaši aptumšota, lai gaisma kristu tikai un vienīgi uz darbiem. Tādējādi katrs darbs runā spēcīgāk un daudz intīmāk.

Tikpat būtiska izstādes noskaņai ir arī Oskara Herliņa mūzika.

Izstādes centrā ir dvīņu tēma, ko māksliniece izzinājusi ar ļoti lielu aizrautību. Tēma atklāta caur sieviešu tēliem gan nelielos, gan ļoti vērienīga izmēra darbos. Sievietes dvīnes visbiežāk redzamas askētiskā telpā, kur ar viņu kailajiem un apģērbtajiem ķermeņiem spēlējas gaisma un viņas pašas atrodas mazliet uz sapņa un nomoda robežas.

Dvīņu tēmu māksliniece risinājusi gan tiešā, gan simboliskā nozīmē, un viens no pašiem pirmajiem impulsiem pie šīs tēmas ķerties bijušas pārdomas par Alberta Einšteina savulaik veikto domu eksperimentu, stāsta Rasa Šulca.