Pirms nedēļas kļuva zināma muzeja jaunā direktore – Zanda Ķergalve. Savu motivāciju atstāt ilgstoši vadīto Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību par labu muzejam, kura vadībā ilgstoši bijušas problēmas, viņa skaidro ar vēlmi salīdzinoši mierīgos ūdeņus nomainīt pret jaunām krācēm. Nevēloties palikt muzeja vadībā līdz pensijai, bet gribot tam palīdzēt tikt uz kājām un attīstīties.

„Man patīk būvēt un redzēt izaugsmi,” viņa saka.

Amatā Ķergalve stāsies tikai novembrī, taču jau tagad negribot nonākusi viedokļu krustugunīs: pie amata viņa tika kā otrā labākā kandidāte, jo konkursa līdere Una Sedleniece pēc sarunām ar nozares ministru savu kandidatūru atsauca. Ķergalve tagad saka: labprāt strādātu ar Sedlenieci vienā komandā un ļoti cer, ka izdosies atrast kopīgu valodu arī ar skeptiski noskaņotajiem Brīvdabas muzeja darbiniekiem.

Šī ir Ķergalves pirmā intervija pēc konkursa rezultātu paziņošanas. 

Lai gan Ķergalve jau kopš 2009.gada vada Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību, darbojusies arī „Rīgai 800”, 2008.gada dziesmu svētku un citu lielu kultūras projektu vadības komandās, viņas vārds medijos līdz šim izskanējis samērā reti.

„Mana interese vienmēr ir bijusi pats darba process un reālais rezultāts. Iestādes vadītājs jau nav vienīgais, kura darbības rezultātā veidojas kādi lieliski projekti. Tā ir komanda un paļaušanās uz komandu. Vienmēr esmu ļāvusi savai komandai iet un runāt,” pamato Ķergalve.

Iespējams, citos apstākļos viņas kļūšana par Brīvdabas muzeja direktori nebūtu izpelnījusies tādu publicitāti, taču šī muzeja vadība pēdējos gados bijusi sāpīgs jautājums. Vienpadsmit gadus direktore bija Ilze Millersone, ar kuru Kultūras ministrija mēģināja pārtraukt darba attiecības jau pirms sešiem gadiem. Taču viņa tiesas ceļā amatu atguva. Aizpērn muzejam radās problēmas atjaunot akreditāciju, un šajā pavasarī dažādu pārkāpumu dēļ Millersoni atlaida. Tāpēc muzeja jaunā vadītāja konkursam tika pievērsta īpaša uzmanība. Eļļu ugunij piesvieda kultūras ministra atzīšanās preses konferencē: ar savu izvēli viņš minstinājies tik ilgi, ka kandidāts ar augstāko punktu skaitu atsaucis savu kandidatūru. Tā bija pieredzējusī muzeju nozares profesionāle Una Sedleniece, kura pirms sešiem gadiem jau uzvarēja Brīvdabas muzeja vadītāja konkursā, taču bija spiesta to pamest, kad Millersone savu amatu attiesāja.

Ķergalve konkursā bija otrā, un izskanēja arī spekulācijas, ka Sedleniece speciāli atrunāta no amata, lai tajā tiktu viņa. Ķergalve to kategoriski noraida.

„Gribu vēlreiz atgādināt, ka biju viens no 16 pretendentiem atklātā konkursā. Es tajā nolēmu piedalīties, apsverot savas profesionālās zināšanas un varēšanu. Esmu izgājusi trīs konkursa kārtas un aicināta šo darbu veikt. (..) Tāpēc negrasos mest plinti krūmos, ja man reiz šis piedāvājums ir izteikts,” viņa uzsver.

Muzeju konsultatīvā padome Ķergalvi atbalstīja ar astoņām balsīm no 15, bet atsevišķi padomes locekļi bija skeptiski par viņas pieredzes trūkumu muzeoloģijā un tik liela muzeja vadībā. Viņa gan uzskata - nav lielu vai mazu iestāžu vai pasākumu, jo darbību kopums ir līdzīgs, atšķiras tikai apjoms.