Emocionāli satricināt un asināt cilvēka jūtas ir galvenais mākslas uzdevums – tā savulaik intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas dokumentālā kino klasiķis, kinorežisors Hercs Franks. Šo savu uzskatu viņš pārliecinoši īstenoja savās filmās, bieži vien risinot ļoti sarežģītus ētiskas dabas jautājumus. 17.janvārī Hercam Frankam būtu apritējuši 95 gadi, bet nu jau astoņus gadus viņa vairs nav mūsu vidū.

Gadskārtai par godu Nacionālais kino centrs izveidojis deviņu izcilu meistara filmu izlasi, ko bez maksas var noskatīties portālā ''filmas.lv''.

Hercs Franks ir viens no pasaulē slavenākajiem Latvijas kinodokumentālistiem. Viņa filmogrāfijā ir vairāk nekā 80 darbu, liela daļa no tiem iekļaujas mūsu kino zelta fondā. Deviņus izcilus meistardarbus tagad ir iespēja vienkopus un bez makslas noskatīties portālā ''filmas.lv''. Izlasē ir gan digitalizētas un restaurētas klasiskās filmas, gan jau 21.gadsimtā veidoti darbi, kuros Hercu Franku var iepazīt gan kā režisoru, gan scenāriju autoru.

Izlasi aizsāk 1961. gadā tapusī īsfilma ''Baltie zvani'', kam Hercs Franks ir scenārija autors un ko uzskata par Latvijas slavenā poētiskā kino aizsākumu. Filma iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, bet pasaules kinokritiķi ierindojuši starp 100 visu laiku labākajām īsfilmām.

Izlasē ļoti interesati arī iepazīt pašu pirmo Franka režijas darbu ''Sāļā maize'', kas ir veltīta Latvijas zvejniekiem. Bet tā sauktos viņa klasiskos režijas darbus izlasē pārstāv trīs filmas. 1972.gada filma ''Mūžs'', kuras centrā ir slavenais kolhoza priekšsēdētājs Edgars Kauliņš, 1978.gada filma ''Vecāks par desmit minūtēm'', kas ir pasaulē slavenākā Franka filma, kā arī 1987.gada filma ''Augstākā tiesa'' kuras galvenais varonis ir uz nāvi notiesāts slepkava, un režisora mēģinājumi izprast šī cilvēka dzīvi un likteni, risinot sarežģītus ētiskus jautājumus, pārvērš filmu grēksūdzē.