Zināms, ka epidemioloģiskās situācijas uzlabojumi ir tikai sezonāli. Rudenī gaidāms jau kārtējais Covid-19 uzliesmojuma vilnis, kas solās būt niknāks, jo dominēs lipīgāks vīrusa celms. Vasara jau ir vidū, bet ierobežojumu plāns gaidāmajam pandēmijas uzliesmojumam vēl tikai top. Vai ministrijas ir mācījušās no ziemā pieļautajām kļūdām, steigā nosakot drošības pasākumus?

 

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs paredz, ka rudenī mūs atkal sagaidīs koronavīrusa uzliesmojums, jo dominēs vīrusa „Delta” celms, kas ir par 40-60% infekciozāks. Vasara vien ir īss atelpas brīdis no ierobežojumiem un laiks, kad varam sagatavoties cīņai ar vīrusu.

 

Par būtiskāko ieroci koronavīrusa apkarošanai uzskata vakcināciju. Eksperti atzinuši, ka vakcīnas ir efektīvas pret jauno vīrusa paveidu, taču tikai pie nosacījuma, ja ir pabeigts vakcinācijas kurss. Tomēr Latvijā vakcinācijas procesu noslēgusi vien trešdaļa iedzīvotāju.

6. jūlija Ministru kabineta sēdē Veselības ministrija informatīvajā ziņojumā iezīmēja nosacījumus un rīcības virzienus gaidāmajam rudenim un ziemai, paredzot kārtējo Covid-19 vilni. Veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš teic, ka darbs institūcijās un uzņēmumos norisinies trīs drošības režīmos.

Bērziņš norāda, ka pērn būtiskākā kļūda bija tā, ka vīrusa izplatību neizdevās apkarot, jo savlaicīgi netika piemērots stingrs drošības pasākumu režīms. Gaidāmajā rudenī Veselības ministrija iesaka piekopt režīmu „ātri ciet – ātri vaļā”, kas nozīmētu, ka stingrus ierobežojumus sāktu ieviest pie tāda saslimšanas līmeņa, kas vēl ir regulējams.

Joprojām strādāšot luksofora princips. Ja kumulatīvais divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju būs robežās no 20 līdz 100, tad drošības pasākumi nebūs jāievēro tikai vakcinētajiem vai vīrusu pārslimojušajiem, līdzīgi kā tas ir šobrīd.

Savukārt, ja saslimstība palielinās līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tad sākas jau stingri drošības pasākumi tiem, kas nav ne vakcinēti, ne pārslimojuši Covid-19. Iepriekš minētājiem viss bez ierobežojumiem.

Bet, ja vīruss plešas plašumā, pārsniedzot 200 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju, Veselības ministrija iesaka mobilizēt sabiedrību – attālinātais darbs, būtiski pārvietošanās ierobežojumi un stingri drošības pasākumi.

Vēl Kaspars Bērziņš no Veselības ministrijas teic, ka svarīgi ir katrai nozarei sagatavot rīcības plānus, ja būs jāievieš ārkārtējā situācija. Nozaru ministrijām tas jāizdara līdz 1. augustam. Tāpat uzdots izvērtēt nozaru kompetencē esošos epidemioloģiskās drošības protokolus, nepieciešamības gadījumā tos pilnveidot, ņemot vērā pasākumus personām, kam ir Covid-19 sertifikāts un personām, kam šādu sertifikātu nav.

Latvijas Radio uzrunāja Ekonomikas ministriju, vaicājot, vai tai šāds plāns ir. Taču ministrija atteicās sniegt plašākus komentārus, paskaidrojot, ka pie tā ir sākts strādāt, ņemot vērā, ka tas ir nupat uzdots un piebilstot, ka ir atvaļinājumu laiks. Uz jautājumu par to, ja epidemioloģiskā situācija strauji pasliktināsies, ministrija atbildēja, ka pieturēsies pie jau iepriekš īstenotajiem plāniem.

Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henrihs Danusēvičs uzskata, ka ministrijai ir jāpārskata iepriekš pieņemtie ierobežojumi. Danusēviča ieskatā, būtu nepieciešams izstrādāt arī noteikumus, kādam ventilācijas līmenim jābūt telpās. Tirgotāju asociācija plāno piektdien tikties ar Ekonomikas ministriju, lai kopīgi pārrunātu priekšlikumus darbam pie dažādiem epidemioloģiskās situācijas apstākļiem.

Plānots, ka Zinību dienā visi atgriezīsies skolas solos, skaidro izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols. Viņš stāsta, ka atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumiem galvenokārt gulsies uz skolu dibinātāja pleciem.

Izglītības ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un epidemiologiem šobrīd gatavo vadlīnijas, kas augustā jau būtu gatavas. Tomēr tās vēl papildinās gaisa kontroles nosacījumi. Jāpiemin, ka, lai uzmanītu gaisa kvalitāti skolās, valsts plāno apmaksāt mērierīču iegādi. Tam plānots tērēt 3,7 miljonus eiro.

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš uzskata, ka būtiska loma, gaidot vīrusa nākamo uzliesmojumu, ir vakcinācijas aptverei. No 12. februāra sākās sociālo aprūpes centru darbinieku un klientu vakcinācija. Tomēr šajā periodā izdevies vakcinēt vien 40% darbinieku. Taču starp aprūpes centru klientiem vakcinācijas aptvere ir 60%.

Dūdiņš no ministrijas atzīst, ka ziemā tika gūta rūgta pieredze un no kļūdām institūcijas ir mācījušās.

Šobrīd svarīgākie sagatavošanās darbi iespējamajam slimības uzliesmojumam ir vakcinācijas aptveres palielināšana. Vaicājot, kā ministrija to grasās panākt, atbilde nav konkrēta - iespējams būs jāaicina kāds kompetents speciālists, kas spēs iedrošināt darbiniekus vakcinēties.

Jāpiemin, ka tiek plānota obligāta vakcinēšanās ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs.