Augusts ir mūsu psiholoģiskās prozas lielmeistara Jāņa Jaunsudrabiņa mēnesis. Augustā viņš nāca pasaulē un augustā 85 gadu vecumā devās mūžības ceļos. Tieši šodien Jānim Jaunsudrabiņam aprit 145. gadskārta, un viņu īpaši pieminēs Jūgendstila muzejā, kur eksponēs muzeja jaunieguvumu – Jaunsudrabiņa gleznu ‘’Meža pļava’’.

Kā zināms – viņš bija divu mūzu kalps – rakstnieks un gleznotājs, un pats atzina, ka abas mākslas viņam ir vienādi mīļas.

Jūgendstila muzejā nu skatāma 1910. gadā tapusi glezna “Meža pļava”. Kā apstiprina arī galeriju īpašnieki, tad agrīnā perioda darbi ir liels retums, jo tie atrodas galvenokārt muzejos un privātkolekcijās un laukā neko daudz īpaši neparādoties.

Eļļas tehnikā darinātā glezna ir izmēros neliela, autors tajā krāsās apdzejo vienu no skaistajiem Latvijas dabas stūrīšiem. Darba tapšanas laikā Jaunsudrabiņš jau ir beidzis mākslas studijas Rīgā, sarīkojis savu pirmo izstādi, papildinājis zināšanas mākslas studijās Minhenē un Berlīnē un aktīvi pievērsies rakstniecībai.

“Viņš bija divu mūzu savaldzināts, un tad viņš gan dzejoja ar otu, gan gleznoja ar vārdiem, vārdu sakot, viņš bija gan literāts, gan gleznotājs.

Bet sākums arī ir interesants, kā Jaunsudrabiņš bija nokļuvis līdz interesei par mākslu vispār. Viņš bija beidzis Zemkopības skolu un strādājis vairākās muižās par muižas pārvaldnieku. Smuku muižā strādājot, viņš bija ieraudzījis žurnālā “Mājas Viesa Mēnešraksts” [Jaņa] Rozentāla un [Vilhelma] Purvīša darbu reprodukcijas, kuru iespaidā viņam pašam ir modusies vēlme mācīties gleznot,” stāsta “Rīgas Jūgendstila centra” projektu vadītājs Dzintars Gilba.

Jāņa Jaunsudrabiņa mūža kopējais veikums neapšaubāmi pieder mūsu zelta klasikai, ne velti Latvijas Kultūras kanonā tas vienlīdz izcelts gan literatūras, gan mākslas jomā. Par visaugstāko lidojumu viņa daiļradē literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis uzskata triloģiju “Aija” un abas bērnības atmiņu grāmatas “Balto grāmatu” un “Zaļo grāmatu”.

Savukārt “Kā sniegi kalnu galotnēs” ir visvairāk komponētais Jaunsudrabiņa dzejolis – tas iedvesmojis vismaz piecus komponistus, viņu vidū arī Raimondu Paulu. Tāpat koru repertuārā populāra ir “Nāru dziesma” un vēl citas kompozīcijas ar klasiķa vārdiem.

Latvijas radio fonotēka glabā paša autora balss ierakstu, kurā viņš lasa esejas fragmentus, ieraksts veikts 50.gadu nogalē Vācijā. Tajā izskan vārdi:  

“Piemini Latviju! Ar šiem vārdiem sasveicinies, ar tiem atvadies, tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā. Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī, turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.”

Šogad septembrī apritēs 25 gadi kopš Jaunsudrabiņš pārbedīts Latvijā un atdusas Neretā līdzās saviem tuviniekiem.

Bet Rīgas Jūgendstila muzejā līdz 25. septembrim, pieminot viņa 145. jubileju, būs apskatāms muzeja jaunieguvums – glezna “Meža pļava”.