LSM ziņās: Latvijas arheoloģija zem lupas – notiks zinātniskie lasījumi un grāmatas atvēršanas pasākums

Šogad simts gadu aprit diviem ļoti nozīmīgiem Latvijas arheologiem – Vladislavam Urtānam un Annai Zariņai. Kā personības viņi bija ļoti atšķirīgi, bet abus vieno neatsverams ieguldījums Latvijas arheoloģijas attīstībā. Viņiem būs veltīti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ikgadējie zinātniskie lasījumi, kas notiks šo 13. maijā virtuālajā vidē un kuriem līdzi sekot ir aicināts ikviens interesents.

Bet dienu iepriekš atvēršanas svētkus piedzīvos apgāda “Zinātne” izdotā “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata”, kas arī domāta visplašākajam lasītāju lokam. Grāmata ir gandrīz 700 lappušu bieza, un tajā koncentrētā veidā apkopota visa nozīmīgākā informācija par Latvijas arheoloģiju.

Latvijas arheoloģijai dažādos kontekstos līdz šim bijis veltīts ne viens vien izdevums, ko veidojuši gan autoru kolektīvi, gan atsevišķi autori, bet jaunais izdevums atšķiras no iepriekšējiem. Un uz šo atšķirību visprecīzāk norāda nosaukumā minētais vārds ''rokasgrāmata'', proti, pirmo reizi vienos vākos ir koncentrēta kodolīga informācija par visu mūsu arheoloģijas nozari kopumā, skaidro grāmatas redkolēģijas loceklis un viens no autoriem Jānis Ciglis.

"Šis ir pilnībā citāda veida izdevums. Vairāk tāds enciklopēdijas tipa. Paši svarīgākie pieminekļi tādu nelielu rakstiņu veidā. Tādēļ arī tas nosaukums "rokasgrāmata". Tas aptver pilnībā visu Latvijas arheoloģiju. Otrkārt, pirmo reizi ir tik plašs autoru loks, jo būtībā gandrīz katrs Latvijas arheologs ir rakstījis par tēmu, ko viņš vislabāk pārzina. Tādēļ arī šī izdevuma kvalitāte ir ļoti augsta," norāda Jānis Ciglis.

Teju 700 lappušu biezā un bagātīgi ilustrētā grāmata ir aptuveni 50 autoru kopdarbs, tapusi vēsturnieku Andreja Vaska un Gunitas Zariņas virsvadībā.

Arheoloģija kā zinātne ar pilnu spēku Latvijā sāka attīstīties 19.gadsimta beigās. Bet pirmie izrakumi zināmi jau no 17.gadsimta, kad Rīgas birģermeistars Francis Nienstede Allažu Saknīšu-Atvasīšu kapulaukā izraka vairākus kapus.

Latviešu izcelsmes arheologi nozarē ienāca vēlāk. Pirmais plašākais latvieša sarakstītais arheoloģijas darbs bija medicīnas studenta Jēkaba Ziemeļa brošūra "Baltijas, resp., Latvijas arheoloģijas tagadējais stāvoklis un tās uzdevumi nākamos gados". To izdeva 1896. gadā, kad Rīgā notika Viskrievijas X arheoloģiskais kongress.

20.gadsimta sākumā arheoloģijas laukā sāka darboties Francis Balodis un viņam bija ļoti liela loma jaunās latviešu arheologu paaudzes skološanā. Latvijas arheoloģijas attīstību turpināja veicināt nākamās paaudzes un viņu vidū ir arī ļoti izcilās nozares personības – Vladislavs Urtāns un Anna Zariņa. Šogad abiem arheologiem aprit 100. gadskārta un viņiem būs veltīti arī šī gada Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi.

Izdevuma ''Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata'' atvēršana notiks ceturtdien trijos muzeja ZOOM platformā un Facebook lapā. Bet zinātniskie lasījumi – piektdien, sākot no pulksten 9.30. Pieslēgties pasākumiem aicināti visi interesenti.