Valsts kontrole jau vairākus gadus norāda, ka izdienas pensijas valsts budžetam nākotnē, iespējams, būs nepanesams slogs. Tāpat tās neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Par izdienas pensijas sakārtošanu runā jau ilgi un problēmu atzīst ne tikai revidenti, bet arī politikas veidotāji, taču risinājumus nerod. Tikmēr arvien vairāk nozaru vēlas paplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku, taču Saeimas atbildīgā komisija norāda, ka to nepieļaus.

Doties izdienas pensijā pirms vispārējā pensionēšanās vecuma valstī var vairākās profesijās strādājošie: militārpersonas, diplomāti, prokurori un tiesneši, iekšlietu resora darbinieki, valsts un pašvaldības profesionālie kultūras darbinieki, piemēram, teātra un cirka mākslinieki, kā arī vēl citi strādājošie.

Labklājības ministrijas pārstāve Dace Trušinska skaidro izdienas pensijas mērķi, kas gadu laikā krietni ir mainījies.

"Izdienas pensijas būtība ir, ka piešķir šo pensiju par darbu, kura rezultātā cilvēkam ir radies priekšlaicīgs darbspējas zudums. Šobrīd principā tās izdienas pensijas ir kā tāds papildu materiāls ienākums cilvēkiem darbspējīgā vecumā. Jo, piešķirot izdienas pensiju, principā netiek vērtēts, vai viņam tiešām ir šis darbspējas zudums, vai viņš tiešām nevar strādāt šajā profesijā, vai viņš nevar pārkvalificēties un strādāt kādā citā amatā, skaidro Dace Trušinska

Šobrīd aptuveni 70% izdienas pensijas saņēmēju turpina darba gaitas, nereti pat paliekot tajā pašā nozarē. Tādējādi saņem gan izdienas pensiju, gan darba algu.

Precīzi pirms gada Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norādīja, ka izdienas pensijas nākotnē, iespējams, būs nepanesams slogs valsts budžetam. Ja pirms desmit gadiem šo pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 miljoni eiro, tad pērn tie bija jau vairāk nekā 70 miljoni eiro. Tādēļ revidenti norādīja, ka nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās par turpmāko rīcību šajā jautājumā, pārskatot un, ja nepieciešams, sašaurinot izdienas pensiju saņēmēju loku.

Pēc aptuveni pusgada sekoja vēl viens Valsts kontroles revīzijas ziņojums, jau atkal zvanot trauksmes zvanus, ka šī joma nav sakārtota un neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Tā ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji pusotru reizi lielāks nekā šo personu “nopelnītā” valsts vecuma pensija. Kā arī jāņem vērā, ka laika gaitā vecuma pensijas pensionēšanās vecums ir palielinājies, taču izdienas pensijas palikušas nemainīgas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem.

Politikas veidotāji revidentus ir sadzirdējuši, taču izdienas pensiju jautājums kā tāds stafetes kociņš nodots tālāk un finiša līniju vēl nešķērso.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šajā sasaukumā četrās sēdēs skatījusi izdienas pensijas jautājumu. Pērn jūnijā komisija vēstulē Ministru prezidentam lūdza pārskatīt kritērijus izdienas pensijas saņēmējiem. Komisijas vadītājs Andris Skride no „Attīstībai/Par!” stāsta, ka no premjera saņemta atbilde, ka viņš šo jautājumu uzdevis Labklājības ministrijai.